Cietušā statuss kriminālprocesā ir viena no aktuālākajām tēmām tiesībsargājošajās iestādēs. Cietušais ir viens no procesa dalībniekiem, taču kā valsts mērogā, tā arī starptautisko tiesību mērogā cietušajam tiek veltīts samērā maz uzmanības salīdzinājumā ar citām procesā iesaistītajām personām. Visvairāk tiek pētītas un aizstāvētas aizdomās turētā tiesības, tāpēc savā darbā pievērsīšos tieši cietušā statusam.
“Statuss (no latīņu valodas – stāvoklis) tiesībās ir juridisko pazīmju kopums, kas raksturo valsts, kādas juridiskas vai fiziskas perosnas tiesisko stāvokli, tās tiesību un pienākumu apjomu, vietu un lomu sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā sistēmā”1. Tiesiskais statuss ir personas juridiskais stāvoklis ar noteiktu tiesību un pienākumu apjomu. Pastāv arī cits statusa jēdziena skaidrojums – tas ir konstitūcijā un citos likumos atzīts cilvēka neatņemamo pienākumu un tiesību kopums.
Uz doto brīdi cietušā statusa tēma ir ļoti aktuāla, tā kā no 2005.gada 1.oktobra stājās spēkā jaunais Kriminālprocesa likums (turpmāk KPL), nomainot līdzšinējo Latvijas Kriminālprocesa kodeksu (turpmāk LKPK). Tas ieviesa pārmaiņas pirmstiesas izmeklēšanas, prokuratūras, advokatūras un tiesvedības darbā. Šīs izmaiņas var skart ikvienu cilvēku, kurš vēršas tiesībsargājošā iestādē, lai aizstāvētu savas tiesības.
Jauns likums bija nepieciešams, jo LKPK nostādnes pret procesa dalībniekiem, tai skaitā arī pret cietušo, bija deklaratīvas, mazefektīvas, ar sarežģītu realizācijas mehānismu, tāpat arī novecojušas un neatbilstošas Eiropas prasībām. Pastāv lielāka iespēja panākt īsāku laika periodu no nozieguma izdarījušās personas noskaidrošanas brīža līdz tās notiesāšanai, līdz ar to arī cietušajam ir vairāk iespēju realizēt savas tiesības un apmierināt savas vajadzības.
Studiju darba mērķis ir:
izpētīt cietušā jēdziena būtību un tā vēsturisko attīstību Latvijā;
izanalizēt pēc iespējas plašāku literatūras klāstu par cietušo, lai varētu izveidot pētījuma teorētisko modeli;
izdarīt secinājumus par cietušajam piešķirtajām tiesībām, pienākumiem un atbildību kriminālprocesā.
Tiesībsargājošo institūciju attieksme pret cietušajām personām bieži vien ir ignorējoša un noniecinoša, kas neveicina sadarbību starp iedzīvotājiem un izmeklēšanas iestādēm, tāpēc studiju darba pētījuma objekts ir tieši cietušā intereses kriminālprocesā.
1. Cietušā tiesiskā stāvokļa izpratne kriminālprocesā
Katra valsts nodrošina, lai cietušajiem būtu reāla un atbilstoša loma tās krimināltiesību sistēmā. Tā turpina pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka pret cietušajiem procesa laikā izturas ar pienācīgu cieņu, un atzīst cietušo tiesības un likumīgās intereses, jo īpaši kriminālprocesā. Par mērķi tiek uzskatīta ne tikai nepieciešamība aizsargāt cietušā intereses kriminālprocesā šaurā nozīmē, bet tas attiecas arī uz konkrētiem pasākumiem, lai palīdzētu cietušajiem pirms vai pēc kriminālprocesa, kas varētu mazināt noziedzīgā nodarījuma sekas1.
Cietušā, kā kriminālprocesa dalībnieka, likumīgās intereses ir noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma atlīdzināšana, pārkāpto tiesību atjaunošana un noziedzīga nodarījuma izdarījušās personas sodīšana. Šī iemesla dēļ cietušā likumīgo interešu centrā ir patiesības noskaidrošana krimināllietā un taisnīga lietas izšķiršana2.…
