SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Inflācija ir vispārēja cenu līmeņa celšanās un naudas pirktspējas krišanās un kā inflāciju raksturojošo mērvienību lieto patēriņa cenu indeksu (PCI), kurš atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu izlases vērtības maiņu pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu.
2. Vidējais cenu līmenis ekonomikā noved pie naudas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara. Kad CB palielina naudas piedāvājumu, tas izsauc cenu līmeņa pieaugumu. Pastāvīgs naudas piedāvājuma pieaugums noved pie nepārtrauktas inflācijas.
3. Valdība var segt daļu savu izmaksu vienkārši uz jaunas naudas izlaišanas rēķina: kad valdība pārāk stipri aizraujas ar „ inflācijas nodokļa” savākšanu, valstī rodas hiperinflācija, kurai ir graujoša ietekme uz ekonomiku, jo tā deformē dažādu preču cenu un ienākumu savstarpējās proporcijas.
4. Pieprasījuma inflācija rodas, ja pieaug jebkurš no kopējo izdevumu komponentiem, jo tā rezultātā izdevumu pieaugums palielina pieprasījumu tik ļoti, ka tas pārsniedz ekonomikas iespējas ražot un piedāvāt preces un pakalpojumus. Tādējādi veidojas pārāk liels preču un pakalpojumu pieprasījums, bet to piedāvājums paliek nemainīgs. Tā sekas ir cenu līmeņa vispārējs kāpums.
5. Izmaksu inflācija rodas, ja pieaug ražošanas (izejmateriālu un energoresursu ieguves) izmaksas vai samazinās kopējais piedāvājums, jo tas izsauc kopējās piedāvājuma līknes novirzi pa kreisi un uz augšu, kura rezultātā ceļas cenas.
6. Ja pieprasījuma inflācijas variantā cenu celšanās raksturojama kā sekas, tad izmaksu inflācija būtībā ir cēlonis, kas spiež Centrālo Banku emitēt papildus naudu, palielinot tā masu.
7. Mērena inflācija ir vēlama parādība ekonomikā, jo augstākas cenas stimulē piedāvājumu, sekmē ražošanas paplašināšanu un nodarbinātības palielināšanu. Tādējādi mērena inflācija ir ražošanas attīstības un ekonomiskās aktivitātes kāpināšanas sekmētāja.
8. Inflācijas izmaksas pastāv arī tad, ja pilnībā, atbilstīgi inflācijai tiek indeksētas darba algas, pensijas un pabalsti. Inflācijas nodoklis samazina iedzīvotāju reālos aktīvus un palielina „ēdienkartes” izmaksas.
9. Naudas neitralitātes princips nosaka to, ka naudas piedāvājuma izmaiņas ietekmē nominālos, bet ne reālos lielumus. Lielākā daļa ekonomistu ir pārliecināti, ka ekonomikas raksturs ilgtermiņa ir jāapraksta, izmantojot naudas neitralitātes principu.
10. Vienu no naudas neitralitātes principa izpausmēm apraksta Fišera efekts, saskaņā ar kuru palielinot cenu līmeņa pieauguma tempus, arī nominālā procentu likme pieaug, taču reālā procentu likme nemainās.
…
