Mūsdienu pasaulē ir daudz dažādu tautu un cilšu. Cilvēki atšķiras pēc ādas krāsas, izskata, mentalitātes, kultūras, reliģijas, valodas, dzīves veida un vēl daudzām citām lietām. Ne reizi vien vēsturē var redzēt, ka kāda no rasēm cenšas pierādīt, ka tā ir labāka par citām, noniecinot pārējās. Vai kāds ir aizdomājies par to, ja mēs, cilvēki, esam tik dažādi, vai varētu būt tā, ka tālā senatnē mēs visi esam cēlušies no vieniem senčiem? Būtībā mēs visi esam vienādi, tikai adoptācija un pielāgošanās spēja dažādiem klimatiskiem apstākļiem, konkrētai dzīves videi mūs ir padarījusi atšķirīgus gan izskatā, gan raksturā. Izcelšanās noslēpums cilvēcei paliek viens un tas pats.
Kas pierāda cilvēces kopīgās saknes? To es centīšos noskaidrot šajā referātā. Ir veikti dažādi pētījumi, arheoloģiskie izrakumi, izvirzītas hipotēzēs šīs tēmas noskaidrošanā. Kas ir tie trūkstošie „puzles kauliņi”, lai pierādītu, ka cilvēces attīstība ir sākusies Austrumāfrikā un, kā koka zari no viena stumbra ir izplatījušies pa visiem kontinentiem.
Ir daudz pētīts un arī pierādīts, ka cilvēks radies Āfrikā. To var atrast dažādos literatūras avotos. Daudzi antropologi tic, ka anatomiski modernais cilvēks cēlies no mazas populācijas Āfrikā pirms 200 000 gadiem, un tad brīvi izplatījies pa visu „Veco pasauli”, sasniedzot Rietumeiropu tikai 35 000 gadus atpakaļ. Tā ir zināma kā „Prom no Āfrikas” (Out of Africa) hipotēze.(3) Citā rakstā varam lasīt „Gēnu pētījumi liek domāt, ka visi pasaules iedzīvotāji cēlušies no nelielas cilvēku populācijas, kas pirms 75 000 gadu dzīvojuši Austrumāfrikā.”(1) Zinātne un tehnoloģijas attīstās, tas mums paver lielākas iespējas ieskatīties pagātnē. …