Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Cilvēka tēlotājmākslas atveidojums kā domāšanas sistēmas atspoguļotājs senajās kultūrās”. Jau senatnē, izveidojoties civilizētām pilsētām un valstīm, kurā dzīvoja tauta ar augstu kultūras līmeni, sāka attīstīties māksla, parasti reliģiska rakstura.
Izvēlējos šo tēmu, jo vienmēr esmu interesējusies par senām civilizācijām. Pēc manām domām, izglītotam cilvēkam ir jāveido interese un jāpilnveido savas zināšanas par senajām un izzudušajam civilizācijām.
Mana darba mērķis ir padziļināti izpētīt Senās Ēģiptes un Mezopotāmijas vizuālo mākslu, kā arī cilvēka vietu un lomu senajās kultūrās.
Darba uzdevumi:
1.Analizēt svarīgāko par konkrētiem pētījumu objektiem un teoriju.
2.Iepazīties ar vairāku autoru iegūtiem rezultātiem un secinājumiem.
3.Iepazīties ar pastāvošo reliģisko sistēmu Senajā Ēģiptē un Mezopotāmijā.
4.Analizēt to, kā cilvēka liktenis ietekmēja seno kultūru ikdienas dzīvi.
5.Izpētīt Seno kultūru mākslas tēlu kanonizācijas principus, vizuālajā mākslā, atveidojot cilvēku.
Darbā izmantotas šādas pētījuma metodes: datu ievākšanas un informācijas apkopošanas metodes, analītiskais salīdzinājums un apraksta metodes. Pētījuma pamata bāze bija literatūra un mākslas darbi.
Sākumā iepazinos ar seno civilizāciju, Ēģiptes un Mezopotāmijas, zinātnisko literatūru, kur tika aprakstīts civilizāciju veidošanas sākums, reliģija un māksla.
Darba pirmajā daļā tika veikti pētījumi par cilvēka vietu un lomu Senās Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrās. Tika izskatīta šo kultūru dabas apstākļu ietekme uz saimniekošanu, priekšstatiem par pasauli un reliģijas nozīmi. Darba otrajā daļā tika aplūkots šo kultūru cilvēka vieta, kā likteņa determinēta būtne. Tika apskatīts cilvēka liktenis pēc nāves un cilvēka loma pasaulē, kā arī to, kā dievi, dabas apstākļi un pēcnāves priekšstati varēja ietekmēt likteņa iepriekšnolemtību. Darba trešajā un ceturtajā pētnieciskajā daļā tika izpētīts abu civilizāciju cilvēka attēlošanas metodes un tika izdarīti secinājumi. …
