Kriminoloģijas būtība un saturs
Jebkura sociālā darbība ir efektīva tad, ja tā ir pamatota, zinātniski izskaidrojama, ja ir atklātas tās likumsakarības, noteikti mērķi un precizēti uzdevumi. Cilvēku sadzīve ir daudzveidīga; daudzveidīgi ir arī konflikti un pretrunas. Tieši tas nosaka grūtības, kas rodas pašās sabiedriskajās attiecībās – starp sabiedrību un personību, starp dažādām sociālajām grupām, slāņiem, šo struktūru pārstāvjiem, konkrētiem cilvēkiem (gan kā sabiedrības pārstāvjiem, gan kā personībām).
Īpašs sociālās darbības veids ir noziedzība, ko var dēvēt par “sociālu darbību ar mīnusa zīmi”. Tiesību zinātnes, t.i., krimināltiesības, kriminālprocesuālās un soda izpildes tiesības, ir formulējušas noziedzības jēdzienu un veidus kodeksos, noteikušas noziedzības novēršanas formas un metodes, procesuālo kārtību, kā jārīkojas ar noziedzniekiem. Dziļāka problēmu izpēte pierādīja nepieciešamību izmantot arī citu zinātņu sasniegumus atklāšanā. Šīs zināšanas sniedz kriminalistika, kas sintizē noziegumu atklāšanas un novēršanas tiesiskās, tehniskās un zinātniskās metodes. Liela loma noziedzības izpratnē ir arī medicīnas nozarēm (īpaši psihiatrijai), bet pēdējā laikā īpaša loma ir psiholoģijai (vispārējai un tiesu psiholoģijai).
Bet neviena no minētajām zinātnēm neaptver noziedzību kopumā (nevar aptvert tās specifikas dēļ). Tomēr šo zinātņu attīstība sekmējusi jaunas, īpašas zinātnes izveidošanos, kas pēta noziedzību kā parādību, kura eksistē sabiedrībā un ir saistīta ar citām sociālajām parādībām, kurai ir savas izcelšanās, eksistences un attīstības likumsakarības, kas nosaka daudzveidīgu apkarošanas formu nepieciešamību. Šī zinātne ir kriminoloģija.
Kā patstāvīgai un pilnvērtīgai zinātnei kriminoloģijai attīstības periods nav tik liels kā krimināltiesībām vai soda izpildes tiesībām. Faktiski kriminoloģija kā zinātne ir minēta tikai nedaudz ilgāk par gadsimtu.
…
