Multiplā skleroze ir centrālās nervu sistēmas slimība un tai raksturīgs, ka paša organisma imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam, kas apņem nervu šķiedras. Rezultātā tiek traucēta vai pat pilnībā apturēta nervu signālu pārvietošanās. Slimības simptomi katram pacientam ir atšķirīgi, tie atšķiras atkarībā no tā, kura nervu sistēmas daļa ir bojāta. Simptomi var izpausties kā redzes traucējumi (dubultošanās, miglošanās), jušanas traucējumi (nejutīgums, notirpums), kustību traucējumi, kustību koordinācijas traucējumi, kā arī grūtības koncentrēties, atmiņas pavājināšanās, pastāvīga noguruma sajūta. Multiplā skleroze skar visu etnisko grupu cilvēkus, tomēr biežākā saslimšana ar to ir tālāk no ekvatora, ziemeļu platuma grādos. Latvijā multiplā skleroze sastopama 51 cilvēkam no 100’000 iedzīvotāju.
Šobrīd nav pilnībā zināms, kas izraisa multiplo sklerozi. Zināms, ka izmaiņas cilvēka leikocītu antigēnu sistēmā (human leukocyte antigen systeme), kas ir gēnu kopums 6. hromosomā, palielina risku saslimt ar multiplo sklerozi. Tāpat arī daudzi no šobrīd identificētiem ar multiplo sklerozi saistītiem gēniem ir iesaistīti T-šūnu, kas ir viens no limfocītu veidiem un atbild par ar baktērijām vai vīrusiem inficētu organismu šūnu atpazīšanu un likvidēšanu, funkcionēšanā. Multiplā skleroze 2 līdz 3 reizes biežāk skar sievietes, kas liek domāt par hormonu lomu slimības attīstībā. Pastāv uzskats, ka slimība vairāk sastopama ziemeļu platuma grādos, jo tur cilvēki ir mazāk pakļauti saules staru ietekmei un biežāk raksturīgs D vitamīna trūkums organismā. Tā kā ir zināms, ka ir vīrusi, kas izraisa mielīna noārdīšanos, pastāv teorija, ka ir kāds vīruss, kas izraisa multiplo sklerozi, tomēr līdz šim tādu vīrusu atklāt nav izdevies.
…
