Greivsa slimība
Visizplatītākais autoimūnās tireotoksikozes iemesls ir Greivsa slimība, kas novērojama 60 – 90 % hipertireozes gadījumu. Tā skar aptuveni 2% sieviešu, un sievietes slimo 3 - 5 reizes biežāk nekā vīrieši. Greivsa slimību ierosina procesi ķermeņa imūnsistēmā, kas parasti pasargā mūs no svešām baktērijām un vīrusiem. Imūnsistēma iznīcina šos „iebrucējus” ar antivielu līdzdalību, kuras producē limfocīti. Pacientu limfocīti sāk ražot antivielas pret pašu audiem, tādējādi rodas šī slimība.
Vairogdziedzera darbības traucējumu rezultātā tiek ietekmēta tā jodsaturošo hormonu tetrajodtironīna jeb tiroksīna (T4) un trijodtironīna (T3) ražošana, kā arī vairogdziedzera lielums un forma. Hipertireoze jeb tireotoksikoze ir stāvoklis, kad novērojama pastiprināta vairogdziedzera aktivitāte un palielināts vairogdziedzeru hormonu līmenis, tādējādi palielinās metabolisma reakciju ātrums orgānos. Greivsa slimība ir izplatītākais hipertireozes cēlonis cilvēkiem vecumā līdz 40 gadiem.
Greivsa slimībai parasti ir raksturīga: tireotoksikoze (gandrīz vienmēr attīstās kākslis jeb struma, palielināts vairogdziedzeris), acu izmaiņas (acs iekaisums novērots 20 – 25 % pacientu, smēķētājiem tas attīstās septiņas reizes biežāk nekā nesmēķētājiem. Acs izskatās izspiedusies uz āru) un ādas izmaiņas (pretibiāla miksedēma), svara zudums, karstuma nepanesība, sirdsdarbības problēmas (sirds sitas straujāk un var parādīties sirdsklauves, smagākos gadījumos izmainās sirds ritms,- tahikardija), matu izkrišana. Vēl kā klīniskos simptomus var minēt trīci, menstruālā cikla traucējumus sievietēm, seksualitātes problēmas, pirkstu un nagu izmaiņas (oniholīze jeb Plammera nagi), nogurumu, dusmas un nesavaldību, osteoporozi un kuņģa zarnu trakta traucējumus.
Ir zināms liels Greivsa slimības riska faktoru skaits, tostarp, vecums, stress, smēķēšana un iedzimtība.
Iedzimtībai ir svarīga loma Greivsa slimības attīstībā. To novēro arī ģimenēs, kurās bijušas sekojošas veselības problēmas: Hašimoto tireodīts, perniciozā anēmija, 1. tipa cukura diabēts un reimatoīdais artrīts. Greivsa slimību būtiskākā ietekmējošā ģenētiskā variācija vēl nav atklāta, tomēr daži ar Greivsa slimību asociētie gēni jau ir identificēti - CD40, citotoksiskais T-limfocītu antigēns 4 (CTLA4, 2q33), CTLA-4, hTg, tiroīdstimulējošu hormonu receptors (TSHR, 14q31) un PTPN22, ir atklātas arī cilvēka leikocītu antigēna (HLA, 6p21.3) specifiskas alēles, kas spēj palielināt organisma uzņēmību pret Greivsa slimību (DRB1-0304 un DQB1-02).
…
