Kas mēs esam? No kā mēs esam cēlušies? Variantu ir daudz, bet argumentu – maz. Ir divi ticamākie pieņēmumi mūsdienās, kam mēs ticam, gribam ticēt vai izvēlamies ticēt. Vai tiešām tie ir tik ticami? Tas ir atkarīgs kuram no pieņēmuma ticam vairāk – ka cilvēks ir radies no Ādama un Ievas (bibliskā versija) vai, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa (Evolūcijas teorija). Kam ticēt? Varbūt abiem pieņēmumiem, jo abus var pieņemt kā ticamus un abus var apšaubīt. Šajā referātā es rakstīšu par cilvēces izcelšanos materiālistiskajā skatījuma, tātad par Čārlza Darvina izstrādāto Evolūcijas teoriju.
Laika gaitā kristietības drošās patiesības pamazām sāka izrādīties nedrošas, un ļaudis atklāja, ka viņi aizvien vairāk sliecas uz agnosticisma un ateisma pusi. Laikmeta lielo reliģijas un zinātnes konfliktu simbolizēja viena cilvēka – Čārlza Darvina veikums. Darvina evolūcijas teorija pārstāv svarīgu robežpunktu humānisma un reliģiskajos priekšstatos.
„Jautājums „Kas ir cilvēks? Savā dziļākajā būtībā ir grūts un sarežģīts, lai gan sākotnēji šķiet vienkāršs un saprotams. Cilvēki esam mēs paši un citu tautu pārstāvji, bērni un pieaugušie.
Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process paaudzi pēc paaudzes, un evolucionārā bioloģija ir mācība par to, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta vēsturiskās attīstības un dzīvo būtņu mainības mehānismu. Organismi no saviem vecākiem pārmanto raksturīgās pazīmes (sauktas arī par īpašībām) ar gēnu starpniecību. Pārmaiņas, kuras sauc par mutācijām, šajos organisma pēcnācēja gēnos veido jaunas īpašības. Ja jaunā īpašība pēcnācējus labāk piemēro videi, kurā tie dzīvo, tad tieši šiem pēcnācējiem ir lielākas izredzes izdzīvot un vairoties tālāk. Šo procesu sauc par dabisko izlasi, kas ļauj šīm pazīmēm gūt virsroku pār citām, izdzīvošanai ne tik svarīgām pazīmēm. Pēc vairākām paaudzēm populācija var iegūt tik daudz jaunu pazīmju, ka izveidojas jauna organismu suga.
