Visbiežāk gan acs ir trīsvienības simbols. Acs, kas ietverta saules staru lokā vai trīsstūrī ar augšupvērstu smaili, ir vispāratzīstams dievišķās visuresamības vai trīsvienības simbols23 .
Sirds arī mūsdienās simbolizē romantisku mīlestību. Tā ir arī intelekta, garīguma mīlestības, līdzjūtības prieka un bēdu simbols24 Mākslā to drīz vien stilizē nedabiskā formā ar krūšu formai līdzīgu augšmalu, daļēji saistot ar pasaulīgo, bet daļēji ar mistisko debesu mīlestību (pēdējā gadījumā tā ir mistisks altāris, uz kura Svētā Gara uguns iznīcina visus miesiskos iedīgļus).
Visciešāk ar kristietību saistītais sirds kā pašaizliedzīgas mīlestības simbols minēts bultu vai trīs naglu, vai trīs nagu caururbta aptverta ar ērkšķu kroni, kas sirds simbolizē Pestītāju, kurš, mīlēdams cilvēkus, ir cietis viņu labā. Vīzijas veicināja Jēzus sirds godināšanu, kas jo sevišķi bija izplatīta baroka laikā un lauku apvidos pastāv vēl tagad (Jēzus sirds svētkus svin kopš 1765.gada piektdienā vai svētdienā pēc Vissvētā sakramenta svētkiem)25 . Tā ir Kristus „pašaizliedzīgā sirds” kā dieva glābjošās mīlestības simbols. Dažkārt sirds ir arī krustā sišanas simbols26 .
Sirds
Sirds ir ietverta arī vairākās emblēmās. Tā Marijas sirdi saskaņā ar Simenona pareģojumu atveido caururbtu ar vienu vai septiņiem zobeniem27 . Sirds ir jezuītu emblēmā, sērojoša sirds – svētā Augustīna ordeņa atribūts. Sirds ugunī ir atslēgas simbols kristieša dedzīgumam, kaut gan mākslā arī žēlsirdības un grēcīgas mīlestības simbols. Ikonogrāfijā sirds, kas attēlota vāzes formā vai grafiski līdzinās trīsstūrim, simbolizē trauku, kur nokļūst un glabājās mīlestība, tādā veidā tā ir saistīta ar svēto grālu.28
…