Pasaulē dzīvo miljoniem cilvēku un katram ir savs raksturs, temperaments, lietu uztvere u.c.. Ikkatrs no viņiem kaut reizi ir aizdomājies par savām emocijām, jūtām, rīcību un raksturu.
Cilvēki pasaulē dzīvo ar vajadzību iepazīt apkārtējo un savu iekšējo pasauli un citus cilvēkus. Cilvēces attīstības gaitā šī vajadzība pārtapusi speciālā zinātnē – psiholoģijā.
Psiholoģija ir zinātne, kas pēta psihiskās parādības un izmanto iegūtās zināšanas, lai izzkoptu cilvēku spējas un darītu viņus apmierinātus ar dzīvi.
Katrā zinātnē ir savs pētīšanas objekts, psiholoģijā tā ir psihe. Protams cilvēka psihe nav līdz galam vēl izpētīta, tomēr laika gaitā ir izstrādātas pētniecības metodes, kas spēj sniegt priekšstatu par indivīdu.
Galvenie avoti, kanāli, pa kuriem cilvēks iegūst informāciju par apkārtējo pasauli, ir izziņas procesi. Tie ir šādi: sajūtas un uztvere, domāšana un runa, atmiņa, iztēle. Izziņas procesi nav izolēti, tie ir savstarpēji saistīti.
Pētot cilvēkus dažādās situācijās, psiholoģija meklē darbības likumsakarības. Praksē tā pēta to, kādā veidā dažādi faktori ietekmē indivīdu un liek viņam mainīt savu darbību.
Savā referātā es mēģināšu veidot psiholoģisko raksturojumu, izmantojot pētniecības metodes, kādai 22 gadus jaunai meitenei, kura manuprāt ir pati par sevi ļoti spilgta personība.
Psihe ir indivīda spēja aktīvi atspoguļot apkārtējo vidi. Psihi iedala psihiskos procesos (izzināšanas procesi, emocionālie procesi), stāvokļos (garastāvoklis, noskaņojumi) un īpašībās (rakstura īpašības, individuālās spējas).
Lai izpētītu kādu objektu, psiholoģijā pielieto zinātniskās pētījumu metodes. Tiek pielietotas vairākas metodes, tomēr lai iegūtu patiesāku informāciju par pētāmo objektu pielieto objektīvās pētījumu metodes: novērošanu, aptauju, testēšanu.
Viena no psiholoģijas zinātnē izplatītākajām ir testu metode. Testu veido standartizēti uzdevumi, kas speciāli izstrādāti, lai iespējami objektīvi pārbaudītu vai izpētītu kāda objekta vai parādības īpatnības. Testi ir domāti lai atbildot uz jautājumiem ātri nostrādātu zemapziņa, iesaka pildot testus atbildēt ar to variantu, kas pirmais ienāk prātā.
Testi mēdz būt dažādi: verbālie, projektīvie, zīmējumu, darbības testi.
Svarīgu vietu psiholoģiskajos pētījumos ieņem aptaujas metodes. Pie tām pieder :
anketēšana – tā ir ar speciāli izstrādātu ankešu palīdzību veicama sociāli psiholoģiskas izpētes metode. Anketas jautājumi tiek sastādīti, izejot no pētījuma mērķa, un var būt atklāti un aizklāti. Anketa parasti tiek domāta grupai.
intervija - mutiskā aptauja .
pārrunas – kurā fakti par cilvēka psihisko darbību tiek iegūti tiešā eksperimentētāja un pētāmā saskarsmes procesā.
Pie aprakstošām metodēm pieder arī novērošana. Šo metodi izmanto psiholoģijā kā vienu no pamatmetodēm. Tā ir mērķtiecīga psihes izpausmju uztvere pētāmo uzvedībā un darbībā. Novērošanas metodes priekšrocība ir tā, ka cilvēka psihisko izpausmju izpēte noris ierastos apstākļos, netraucējot psihisko procesu dabisko norisi.Lai novērošana būtu zinātniska jābūt novērošanas mērķim .Novērošanas pluss ir tas, ka nav vajadzīgi impulsi, to var saukt arī par mīnusu, jo novēro to kas ir. Novērotājs ir relatīvi pasīvs, jo neko nemaina, neizsauc, ņem pretī to kas ir. Novērojot nevar nonākt pie cēloņa.…
