Cilvēka psihiskās un motorās funkcijas nosaka smadzenes, kuras anatomiski veido divas smadzeņu puslodes. Kaut vizuāli smadzeņu puslodes neatšķiras, tomēr katra no tām ir specializēta noteiktu funkciju realizācijai. Kā vienu no iemesliem, kas izskaidro iepriekš minēto parādību zinātnieki min faktu, ka šādā veidā tiek nodrošināta ātrāka informācijas apstrāde, jo kvalitatīvi tiek sadalīta darbu izpilde starp abām smadzeņu puslodēm. Vēl interesantāks fakts, ka vidēji 95% gadījumos, viena no smadzeņu puslodēm dominē un līdz ar to dominējoša ir arī cilvēka viena ķermeņa puse. Saistībā ar to, ka smadzeņu pusložu šķiedras krustojas, tad visbiežāk cilvēkiem, kuriem dominējošā roka ir labā, attiecīgi dominējošā smadzeņu puslode būs kreisā (un attiecīgi pretēji ir kreiļiem).
Pētījumi, kas saistīti ar smadzeņu pusložu darbību allaž ir bijuši un būs aktuāli. Kaut izstrādātas daudzas modernas tehnoloģijas aizvien vairākums smadzeņu darbības mehānismu nav skaidri, tādēļ katrs pētījums sniedz ieguldījumu smadzeņu darbības izpētē.
Darba tēma: cilvēka smadzeņu pusložu lateralizācija.
Darba mērķis: Noteikt dominējošo cilvēka roku un paralēli iegūtos rezultātus izmantot dominējošās smadzeņu puslodes noteikšanai.
Darba uzdevumi:
1.iepazīties ar literatūru par smadzeņu pusložu lateralizāciju;
2.izstrādāt aptaujas anketu un uzdevumus cilvēku testēšanai;
3.veikt anketēšanu un testēšanu 40 respondentiem;
4.veikt iegūto datu analīzi un aprēķināt lateralizācijas koeficientus.
Darba hipotēze: labročiem un kreiļiem smadzeņu pusložu lateralizācijas koeficientu vērtības būtiski atšķiras.
Tāpat kā acu vai matu krāsa, ķermeņa uzbūve vai temperaments, arī dominējošā roka ir cilvēka īpatnība. Kreilība vai labrocība neizpaužas mehāniski nosakot dominējošo ekstremitāti. Šī parādība ir cieši saistīta ar galvas smadzeņu pusložu funkcijām. Visbiežāk kreiļiem dominē labā smadzeņu puslode, kas atbild par radošām spējām, emocionālo dzīvi, palīdz domāt asociatīvi, savukārt, labročiem aktīvāka ir kreisā smadzeņu puslode, kas rosina loģiski un precīzi domāt, kā arī nodrošina informācijas analizēšanu.
Dažādās pasaules valstīs vidējais iedzīvotāju sadalījums starp kreiļiem un labročiem atbilstoši sastāda 10% un 90%. Izmantojot strukturētāku izvērtēšanas skalu, līdztekus kreiļiem un labročiem iespējams izdalīt cilvēku grupu, kurai labās un kreisās rokas vadošā funkcija jeb dominance ir vāji izteikta. Šādus cilvēkus klasificē kā ambidekstrus un vidēji no populācijas viņi sastāda ap 23% (attiecīgi šajā skalā labroču skaits samazinās līdz 72%, bet kreiļu - līdz 5%).
To vai vadošā būs labā vai kreisā roka, var novērot jau zīdaiņa vecumā. Visbiežāk vadošā ekstremitāte stabilizējas no viena ar pusi līdz divu gadu vecumam, bet izņēmumu gadījumā ap trešo, ceturto bērna dzīves gadu. Daļa bērnu spēj izmantot abas rokas - ar labo zīmē, raksta, bet ar kreiso – šuj, veido vai, piemēram, ēd. …
