Cilvēks. Nāve. Dzīve pēc nāves

Es zinu to, ka konkrētu atbildi es neiegūšu, ka būšu tikai ielūkojusies citu cilvēku pārdzīvotajā un izvērtējusi viņu atstāstīto un pārdzīvoto. Bet būs fakti un notikumi, kas liks man izdarīt secinājumus par šo tēmu .
-Šajā dzīvē par šiem jautājumiem vainu vispār nav iespējams uzzināt ko drošu, vai arī tikai ar ļoti lielām grūtībām. Taču visādi pārbaudīt par tiem izteiktās domas un atkāpties, pirms līdz pat spēku izsīkumam nav izdarīti vispusīgi pētījumi. Šajā jautājumā vajag panākt vienu no diviem; vainu uzzināt patiesību no cita, vai atrast to pašam, bet, ja tas nav iespējams, vismaz pārņemt vislabāko un visgrūtāk atspēkojamo no cilvēku uzskatiem un mēģināt uz tā kā uz plosta izpeldēt pa dzīvi, ja nevar drošāk, pakļaujoties mazākām briesmām, pārcelties ar stiprāku kuģi – kādu dievišķu mācību. ( „Faidons.”137. lpp.85c.)
- Tiešām, pīšļiem būs atkal atgriezties zemē un kļūt par to, kas tie iepriekš bijuši un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis. ( Bībele. Salamans mācītājs 12:7).
- „Un, ka būt mirušam nozīmē, ka miesa, atdalījusies no dvēseles, ir pati par sevi un dvēsele, atdalījusies no miesas, arī ir pati par sevi? Bet varbūt nāve ir kas cits vai tieši tas? „
- „Nē, tieši tas.”( „Faidons.”107.lpp. 64c. )
Iespējams, ka būtiskākais iemesls, kāpēc baidāmies [ir kuri baidās un ir, kuri nebaidās – tos nevajadzētu ignorēt] no nāves, ir tas, ka cilvēks nezin, kas ir. …