Nobeigums
Līdzdalība politiskajās partijās, NVO un neformālās interešu grupās nostiprina attiecības starp indivīdiem un starp dažādām sociālām grupām, saliedē cilvēkus, kam ir līdzīgi uzskati un līdzīga pieeja kāda kopīga mērķa sasniegšanai.
Tomēr pastāv vairākas problēmas, kas kavē indivīda iesaisti sabiedriskajās aktivitātēs un politikas veidošanā.
Kā vien no problēmām minama zema sabiedriskā aktivitāte un savstarpējā uzticēšanās. Nav iedibinātas sadarbības tradīcijas. Vēl joprojām liels skaits Latvijas iedzīvotāju nejūt, ka var ietekmēt notikumus sabiedrībā, neredz ieguvumus no sadarbības ar citiem un arī necenšas sadarboties. Bieži cilvēkiem nav sadarbībai nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Otrkārt, jāmin iedzīvotāju atsvešinātība no publiskās pārvaldes. Liela daļa iedzīvotāju neuzticas valsts un pašvaldību varai, neizprot tās mērķus un darbību un neredz jēgu centieniem piedalīties politikas veidošanā. Daudziem šķiet, ka personīgie kontakti ir nozīmīgāki par formāliem kontaktiem. Lai gan likumdošana netraucē iedzīvotājiem piedalīties, pilsoniskā sabiedrība un publiskās pārvaldes darbinieki nav pietiekami informēti par reālām līdzdalības iespējām un metodēm, kā arī par līdzdalības rezultātiem un to lietderību.
Vēl joprojām iedzīvotāji maz zina par NVO darbību, NVO darba rezultātiem un lietderību, līdz ar to iesaistīšanās līmenis ir zems. NVO darbiniekiem kopumā trūkst prasmes un resursi, lai informētu par NVO darbības rezultātiem, iesaistītu iedzīvotājus un piesaistītu nepieciešamos līdzekļus. NVO trūkst finanšu avotu daudzveidības.
Politiskajām partijām Latvijā ir jākļūst profesionālākām. Latvijas sabiedrībai kopumā un tās politiķiem trūkst teorētisko zināšanu un praktisko zināšanu; partijām nav skaidras izpratnes par politisko partiju uzdevumiem un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā. Sabiedrība neprasa atbildību no partijām par programmas izpildi un partijas biedru nekonsekvenci. Politiķiem jāiemācās strādāt konstruktīvi, atbildīgi, sabiedrības interesēs. Īpaša uzmanība nākotnē vajadzētu pievērst arī tam, cik demokrātiskas ir pašas politiskās partijas un NVO.
Lai pilsoniskā sabiedrība Latvijā darbotos rezultatīvi un spētu ietekmēt politiskos procesus valstī, tās dalībniekiem jābūt apņēmīgiem, jāsadarbojas un jārīkojas sabiedrībai caurredzamā veidā, turklāt tai vajadzīgi tādi cilvēkresursi un finansiālie resursi, kas var nodrošināt kvalitatīvu sabiedrības pastāvību un devumu. Jāveido tāda sadarbība starp valsts institūcijām, kur sabiedrība cenšas vairāk uzticēties valsts institūcijām, bet valsts institūcijām jācenšas šo uzticību attaisnot – valdības uzdevums ir izskaidrot savu rīcību un iedibināt tālākus ceļus sadarbībai ar valsts iedzīvotājiem.
…
