Islāms un tajā ietvertās vērtības , sabiedriskās nostādnes , tai skaitā arī uzvedības normas, it īpaši pēc 2001. gada 11. septembrī ASV notikušā terora akta, Rietumu sabiedriskajā domā guva klaji negatīvu nokrāsu.
Aplūkojot šādas attieksmes veidošanās procesus vēsturiskajā šķērsgriezumā , redzams , ka negatīvu noslieču rašanās attiecībā uz islāmu un islāmisko pasaules skatījumu, Rietumu sabiedrībā ir datējama jau ar 17. gadsimta sākumu. Piemēram, Dienvideiropā par Korāna atrašanu kristīgajai reliģijai piederošas personas īpašumā, draudēja nāvessods - sadedzināšana uz sārta.
Mūsdienās galvenie Rietumu pasaules pārmetumi , kuri tiek izteikti islāma valstīm , balstās uz atšķirīgu pieeju cilvēktiesībām, kuru ievērošana ir viens no Rietumu demokrātijas pamatprincipiem . Savukārt islāma ticības pārstāvji cenšas atspēkot pārmetumus, norādot uz Rietumu sabiedrības nepareizu pieeju islāmam .
Referāta mērķis ir sniegt pamatotus secinājumus par cilvēktiesību ievērošanu islāmā no tiesiskā redzespunkta , salīdzinot pieeju cilvēktiesībām gan no Rietumu sabiedrības skatījuma, gan aplūkojot to caur islāma prizmu , saskaņā ar ANO „Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas” saturu.
Vēsturiskās attīstības gaitā islāma ticīgo skaits salīdzinot ar citām reliģijām ir nepārtraukti palielinājies. Pastāv valstis, kuru konstitūcijā un likumdošanas aktos ir precīzas norādes uz islāmu kā valsts noteicošo reliģiju vai arī atzīmēts , ka attiecīgā valsts ir islāma valsts.
Tāpat ir valstis, kurās islāms ir nodalīts no valsts formālās funkcionēšanas pamatnostādnēm, kā tas ir , piemēram, Turcijā. Vienlaikus, šādās valstīs uz islāma normām balstīto paražu ievērošana nav izslēgta pat tajos gadījumos, kad tās ir pretrunā ar attiecīgās valsts oficiālo likumdošanu .
Bez tam svarīgi atzīmēt , ka iepriekšējos gadsimtos izveidojušās islāma normas , lielā vai ne tik lielā mērā , atkarībā no konkrētās valsts joprojām funkcionē mūsdienu likumos. …
