KOPSAVILKUMS
Var secināt, ka cilvēktiesību LPSR laikā jēdziens atšķīrās no pieņemtā jēdziena, kur ar cilvēktiesībām saprot cilvēka pamatbrīvības un pamattiesības, bet LPSR laikā saprata, kas tās ir tas pats, kas sociālā aizsardzība. Kur, sociālā aizsardzība ir cilvēku dzīves apdraudētības mazināšanai. Līdz ar to izriet, ka šie jēdzieni ļoti atšķiras pie pamattiesībām un pamatbrīvībām pieder, piemēram, tiesības uz dzīvību, tiesības uz īpašumu u.c., bet sociālā aizsardzība, kas nodrošina tiesības uz pabalstiem, piemēram, saņemt vecuma pensiju pēc noteikta laika.
Izpētot tās tiesības, ko valsts nodrošināja saviem pilsoņiem var secināt, ka lielākai daļai ir atrunas, lai šīs tiesības un brīvības, kas pienākas izpildītos. Un tās atrunas lielākoties saistās ar atbilstošu sociāli ekonomiskās un kultūras attīstības programmu izpildei un ideoloģijai, kas pastāvēja Padomju Savienībā.
Pēc autores domām cilvēktiesību aizstāvības grupa Helsinki – 86 deva lielu ieguldījumu, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un notiktu Latvijas neatkarības atjaunošana.
Kopumā var secināt, ka LPSR laikā cilvēktiesības netika ievērotas un tās tika apspiestas ar dažādiem likumiem un programmām, ko izdeva valdība un lai ievērotu šos noteikumus Padomju Savienība izmantoja dažādas iestādes, kas kontrolēja cilvēkus, lai tie nepretotos režīmam. Bet tie, kas pretojās tika sodīti, bez taisnīgas tiesas, jo tā arī bija pakļauta valdībai vai arī ar ārpus tiesas sodīšanu.
Kopumā LPSR laikā cilvēktiesības netika ievērotas un tās apspieda ar dažādām represijām. Kā arī LPSR Kriminālkodeksā par pārkāpumiem pret Padomju Savienību bija noteikti bargi sodi pat nāves sods. Kur tiek pārkāpts trešais pants 1948.gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas.
Pret šo režīmu autores attieksme ir nosodoša, jo cilvēkiem bija liegtas viņa tiesības un tika uzspiests Padomju Savienības viedoklis par notiekošo jeb noteikto ideoloģiju valstī. Kā arī tika izkropļota vēsture, kur viss tika idealizēts pēc Padomju Savienības ideoloģijas.
…
