Mūsu secinājumi:
• Cilvēku tirdzniecība Latvijā kā jebkurā citā sociālekonomiski ne visai labvēlīgā valstī eksistē un aizvien attīstās. Iespējams, ka šīs briesmīgās pret cilvēku vērstās noziedzības formas attīstīšanās un aktualizēšanās ir likumsakarīga parādība, kas skaidrojama ar šīs problēmas vispārēju strauju globalizēšanos.
• Cilvēku tirdzniecības problēma Latvijā pakāpeniski tiek apzināta, taču šī brīža situācija Latvijā ir relatīvi sarežģīta: informācija ir pieejama dažādos plašsaziņas līdzekļos kā, piemēram, internetā, laikrakstos, žurnālos, bukletos, taču, kā pētījuma rezultāti liek secināt, tā nav pietiekami detalizēti izstrādāta un popularizēta plašām sabiedrības masām. Informācijas par cilvēku tirdzniecību loma ir pastarpināta un nereti fragmentāra.
• Informācijas virspusējas uztveres, kas skaidrojama ar informācijas nepietiekamiem apjomiem un atsevišķām sabiedrības daļām nepieejamību, un interpretācijas rezultātā cilvēki tiecas uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuri aklas, naivas uzticēšanās dēļ, nepārliecināšanās par darba piedāvājumu kanālu legalitāti, neuzmanības un vieglprātības dēļ, kā arī nepareizas informācijas un tās trūkuma dēļ paši uzskatāmi par vainīgiem. Tātad, šeit izriet nākamais secinājums, proti, arī upuri ir daļa no sabiedrības kopuma, kuriem pietiekamos apjomos un formātos nav tikta sniegta informācija, kas varētu novērst šo cilvēku kļūšanu par upuriem.
…