Cilvēku tirdzniecība ir kļuvusi par globālu, organizētu biznesu, kas tirgotājiem un noziedzniekiem sniedz milzīgus ienākumus. Cilvēku tirdzniecība ir lielā mērā nopietns cilvēktiesību pārkāpums, kas ne tikai grauj emocionālo labklājību, bet arī fizisko un morālo. Jau pirms vairākiem gadu simtiem, vairākās valstīs bija ievērojama masveida cilvēku ekspluatācija, proti pastāvēja verdzība. Tauta cīnijās par teritorijām, tādā veidā iekarojot dažādas zemes un apmetoties tur uz dzīvi. Cilvēki tika pakļauti verdzībai, tapa nežēlīgi izmantoti un izsmieti. Arī tad pastāvēja masveida prostitūcija, bērna iekļaušana verdzībā. Tomēr, kad šī situācija pārkāpa visas minimālās robežas, apkārtējie iedzīvotāji sāka pievērst lielāku uzmanību – cilvēku verdzībai. Latvijas teritorijā iedzīvotājus iedalīja dižciltīgajos zemes īpašniekos un tiem bija pakļauti liela daļa zemnieku. Zemnieki tik aplaupīti, tomēr muižnieki, kas bija varenāki par zemniekiem, saprata, ka lietderīgāk zemniekus atbrīvot pakāpeniski vairāku gadu laikā. Tika konstatēti vairāki fakti, kas tika noslēpti no citu redzes loka. Sākās nelegālā cilvēku tirdzniecība, nabadzīgiem cilvēkiem ar varu atņēma zemi, māju un stiprākos mājas iedzīvotājus pārdeva bagātiem cilvēkiem, kuri tos nodarbināja savām vajadzībām. Netika ievērotas cilvēku pamattiesības.
Jau 20.gadsimta beigās un jaunās tūkstošgades civilizācijas attīstība iezīmējās ar jaunām īpatnībām un standartiem, kurām bija ne tikai politiska nozīme, bet arī kriminoloģiska nozīme. Kriminoloģija tika plaši izplatīta ar tādu faktu, kā cilvēku nelegālā tirdzniecība. Masveida cilvēku izvešana no valsts, orgānu pārdošana, bērnu un jauniešu prostitūcija, kā arī cilvēku pārdošanu verdzībai, tas ir viens no rupjākajiem cilvēku pārkāpumiem. Latvijā cilvēku tirdzniecību problēma saasinājās 90.gadu sākumā, kad robežas tika atvērtas, un pilnīgi bez saistībām varēja veikt dažādus noziegumus. Tomēr cilvēki, kas veica šos noziegumus, neapzinājās, ka sekas var būt drausmīgas. Tāpēc, kad cilvēku tirdzniecība kļuva par aktuālu tēmu Latvijas teritorija, tika izstrādāti Krimināllikumā noteikti panti , kas noteica pārkāpumu sodāmību.
Katru gadu, šo noziegumu skaits arvien vairāk pieaug, jo ārpus Latvijas robežām, orgānu pārdošana ir izplatīta problēma, un par orgāniem maksā diez gan vilinoši lielu summu un šī naudas prēmija realizē cilvēku plānus. Katru dienu, masu mēdiji ziņo, par notiekošo valstī. Pazūd jaunieši, jo it īpaši jaunieši ir popularizēti prosititūcijā.
Šī problēma pastāv ne tikai Latvijā, bet arī visās Baltijas valstīs, kā arī visā Eiropā – pasaulē. Tā ir aktuāla tēma, ko pēta jau vairāki un tai tiek pievērsta liela uzmanība, ikviena organizācija, kas karo ar šāda veida noziegumiem, izprot – kādas psiholoģiskas un morālas problēmas var rasties, izdzīvojot tirdzniecību starp divu valstu pārstāvjiem. Cilvēki, kuri piedzīvo šāda veida krimināldarbības ar grūtībām atgūstas, jo tas ir ne tikai psiholoģiski smagi, bet arī garīgi un fiziski. Ikdienā, nākas sastapties arī ar cilvēku orgānu pārdošanu. Par samērā vilinošu cenu, cilvēks ir gatavs pārdot savas nieres, aknas vai arī citus orgānus, jo kā zināms par orgāniem saņem diezgan brangu summu.
Manuprāt 21.gs. tā ir viena no populārākajām problēmām valstī, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad valstī daudz bezdarbnieku, un viens no veidiem kā pelnīt naudu ir cilvēku un to orgānu tirdzniecība. Latvija ir ne tikai ES iestājusies, bet arī ir NATO dalībvalsts, visas robežas ir atvērtas, tāpēc notiek dažāda veida mahinācijas, kas bendē cilvēku dzīvi. Notiek masveida apkarošanas pret šāda veida tirdzniedzībām, tomēr kā zināms, tauta kā darīja tā un turpinās darīt, un kriminālkodeksi un panti nespēs viņus apstādināt.
