Cīņa par kundzību Baltijas reģionā (16.-19.gadsimtā)

Gadi
Livonija
Kurzemes – Zemgales hercogiste
Zviedrija
Žečpospolita
Krievija

1500. – 1600. gadam

1501. gadā Vidzemē iebruka liels krievu un tatāru karaspēks, kas izdedzināja Alūksnes apvidu un, ieguvis lielu laupījumu, ar gūstekņiem atgriezās Krievijā.
Pēc postījumiem ordeņa mestrs Pletenbergs, sapulcējis visus Livonijas ordeņa spēkus, par dārgu naudu nolīdzis karakalpus, ielauzās Krievijā. Sakāvis krievu karaspēku, viņš noslēdza pamieru uz 50. gadiem.
1558. gadā Krievijas karaspēks iebruka Livonijā (sākās Livonijas karš).
1583.gadā beidzoties Livonijas karam, Livonija beidz pastāvēt.
1561. gadā nodibinās Kurzemes- Zemgales hercogiste.
1558. gadā sākas Livonijas karš.
Kurzemes - Zemgales hercogiste pārsvarā iesaistās nelielos karos.

Livonijas kara laikā (1558-1583), sabrūkot Livonijas ordenim, Zviedrija jau bija ieguvusi Igauniju ar Rēveles un Narvas pilsētu.
Livonijas kara laikā, baidīdamās, ka Krievija sagrābs visu Livoniju, karā iesaistās Polija-Lietuva. Kara laikā abas valstis apvienojas un saimnieko Kurzemē, Vidzemē un Latgalē.
1562. gadā Livonijas arhibīskapa pakļaušanās Sigismundam II.
Pēc Livonijas kara Vidzemi un Latgali pievienoja Lietuvai un nosauca par Pārdaugavas hercigisti.
1501. gadā krievu karaspēks apciemo Livoniju, precīzāk, Vidzemi un vēlāk, pēc Livonijas karaspēka iebrukuma Krievijā, noslēdz ar to pamieru uz 50. gadiem.
1558. gadā iebrūk Livonijā (uzsāk Livonijas karu). Krievu armija sakāva Livonijas ordeņa galvenos spēkus; līdz ar to Livonijas ordenis beidz pastāvēt.
…