Pēc Vācijas sakāves Otrajā Pasaules karā, protokolu publikācijas tika pārtrauktas. Jaunizdevumus protokoli ieguva pat mūsdienās, kad to idejas pārņēma arābu nacionālisti, kas bija ieinteresēti cionisma diskreditācijā , kam par pamatu bija jaunizveidotā Izraēlas valsts. Ēģiptē, Sīrijā, Saūda Arābijā un citās islāma valstīs redzamas citas tendences - protokoli vēl ik pa brīdim tiek publicēti un komentēti, mēģinot atkal un atkal no jauna pierādīt ebreju sazvērestību. Austrumeiropā 60to gadu beigās protokoli pārpublikāciju piedzīvoja arī Polijā, savukārt PSRS dzima doma par tūkstošgadīgu ebreju sazvērestības teoriju, ko, protams, nopamatoja ar protokoliem. 1969. gadā PSRS izdeva Ivanova grāmatu „Uzmanīgi, cionisms!”, kurā tika apskatīta ebreju vispasaules sazvērestības teorija, kam sakne jāmeklē politiskos motīvos - PSRS pasliktinājās attiecības ar Izraēlu.
Pēdējos gadu desmitos rezonanse ap šīem protokoliem ir norimusi (ja neskaita laiku, kad protokoli tika pirmo reizi publicēti fašistiskajā Vācijā un tās iekarotajās teritorijās). Tomēr tos ik pa brīdim mēdz pieminēt rasistiski un antisemītiski noskaņoti indivīdi un galējie nacionālisti.
Nobeigums
„Cionas gudro protokoli” ir falšs dokuments, kas vērsts pret ebrejiem. Iemesls to popularitātei ļoti iespējams ir nelaimīgas sakritības, kas ir notikušas pasaules vēsturē un likušas noticēt šī teksta autentiskumam. Neskaitāmās publikācijas un no tām izdarītie secinājumi ir bijuši neviennozīmīgi – protokoli ir ieguvuši gan politisku, gan arī cionistu kustības nokrāsu. Savā ziņā tie kalpojuši kā propaganda, domātāju sarunu temats, vēlme nomelnot uz pazemot kādu nāciju. Izskaidrot antisemītismu ir praktiski neiespējams, un šie protokoli ir antisemītiskās literatūras sastāvdaļa. Antisemītisma fenomens ir savdabīgs un vērsts uz sabiedrības „attīrīšanu” no kādas tās grupas locekļiem, tikpat savdabīgs ir šis „Ciānas gudro protokolu” fenomens, kas savā jūgā spēja paņemt daudzus cilvēkus un pat palīdzējis īstenot idejas nacistu gadījumā. Var būt neskaitāmi minējumi, kāpēc tik ļoti ienīst kādu tautu, ka ir gatavi radīt ko tādu un piedēvēt viņai šo savārstījumu.
…
