Citu cilvēku ietekme uz cilvēka personības veidošanos

Reizēm mēs uzdodam sev jautājumus par to, kādi esam patiesībā, arī meklējam attaisnojumus kādēļ nemainīties. Jo, redz, mūsu būtība ir tāda un, mēs nevaram no tās atkāpties. Konkrēta cilvēka būtība nav tā uzskati un attieksmes. To var pamatot ar to, ka cilvēka attieksmes un uzskati veidojas no apkārtējās vides, no iespaidiem.[9]
Pat pavirši novērojot cilvēkus, redzam, ka viņi atšķiras ar saviem ātruma raksturojumiem, ar tipisku uzvedību tipiskās situācijās, ar zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšanas ātrumu un vieglumu.
Piemēram, vieni cilvēki ātri staigā, ātri runā, domā, ātri pierod pie mainīgiem apstākļiem utt., citi turpretī visu dara lēni. Vieni ir laipni, sabiedriski, godīgi un akurāti, citiem šīs īpašības neizpaužas. Daži daudz zina un prot, apgūstot šīs zināšanas un prasmes īsā laikā, citi zināšanas un prasmes apgūst ar lielām grūtībām.[12] Personība ir bagātākā un dziļākā sociālā kvalitāte, kas piemīt cilvēkam, kā sociālam indivīdam. Personība ir indivīda sociālo iezīmju kopums, kas izveidojies, cilvēkam dzīvojot konkrētajā sabiedrībā, apgūstot un pārstrādājot dzīves pieredzi. Personības jēdziens sevī ietver stabilus, katram cilvēkam īpatnējus domāšanas, jūtu pasaules reaģēšanas un uzvedības veidus, ar kuru palīdzību indivīds pielāgojas sociālajai videi un konkrētajām dzīves situācijām. Cilvēka personība veidojas un attīstās sabiedrībā, dažas tās iezīmes laika gaitā var mainīties, tomēr personības kodols, relatīvi stabils psihisko īpašību kopums, saglabājas visu cilvēka mūžu, radot cilvēka pašidentitāti.…