Civilprocesuāla tiesību aizsardzības forma ir visoptimālāk piemērota lietu apstākļu noskaidrošanai tiesā un to pareizai atrisināšanai saskaņā ar likuma norādījumiem. Tas ir pamatots ar civilprocesuālās tiesību aizsardzības formas demokrātiskumu.
Principu jēdziens un nozīme izskatot lietas civilprocesuālajā kārtībā. Kādas noteiktas tiesību nozares specifika izpaudās visspilgtāk tiek atspoguļota tiesību principos.
Vārds „princips”, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē „pamats” vai „pirmsākums”. Tiesību teorijā ar principu saprot normatīvi vadošus sākumus, kuri ir tieši izteikti tiesībās un kuri raksturo to saturu, iestiprinātās tiesībās sabiedriskās dzīves likumsakarības. Principi ir tas, kas veido tiesību būtību, rāda mums to saturu. Principos mēs varam saskatīt gan tiesību vispārējās iezīmes, gan kādas atsevišķas tiesību normas iezīmes. Tiesību principi ir skaidri izteikti konkrētajos tiesību norādījumos. Tiesību principi it kā izšķīst tiesībās un ir netieši ir iekļauti gandrīz visās tiesību normās.
Tiesību nozares normas parasti veidojas un attīstās kāda noteiktas principa vai principu grupas ietekmē. Tātad, zinot tiesību nozares principus mēs varam spriest par konkrētas tiesību nozares normām.
Sanāk, ka civilprocesuālie principi ir dotās tiesību nozares pamatnostādnes, kas atspoguļo tās specifiku un saturu. Civilprocesuālie principi noteic kādai ir jābūt civillietu izskatīšanas process tiesā, lai atbilstu likumības, patiesības un taisnības ideāliem. Principi atspoguļo dotās tiesību nozares specifiku, tās galvenās raksturīgas īpatnības un koncentrē sevī civilprocesuālo tiesību regulēšanas metodi un priekšmetu. Principi aptver visus procesuālus institūtus un noteikumus, norāda procesa mērķi un šo mērķu sasniegšanas metodes, noteic civilprocesuālo tiesību subjektu darbības saturu, kā arī dotās nozares vispārējo attīstības virzienu un turpmāko pilnveidošanu. Visi papildinājumi un izmaiņas, kurus ietver civilprocesuālās tiesībās veidojas pirmām kārtām no nozares principiem.…
