Nobeigums
Latvijas Republikas Civillikums ar toreizējo nosaukumu “Prezidenta Ulmaņa Civillikums” ir izveidots 1937.gadā un stājies spēkā 1938.gada 1.janvārī. Latvijas Republikas Civillikums tika veidots aptuveni 10 gadus, taču aktīva darbība pie tā veidošanas sākās līdz ar Kārļa Ulmaņa diktatūras sākšanos 1934.gadā. Tas sastāv no četrām nodaļām – ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesības -, kā arī ievada. 1937.gada Civillikums ir veidots uz romiešu tiesību pamatiem, kurus mūsdienās praktizē vairākās Eiropas valstīs, kā arī jaunizveidoto Civillikuma daļu, kas balstīta uz mūsdienu demokrātijas pamatiem.
Pirms 1937.gada Civillikuma izveides Latvijā nebija vienota Civillikuma. Latvijas teritorijā līdz 1938.gada 1.janvārim Civillikuma vietā pastāvēja Georga Frīdriha fon Bunges apkopotās Baltijas privāttiesības Latvijas rietumos un Krievijas Impērijas Civillikuma 10.sējums austrumos. Dažādā tiesību partikulācija traucēja piemērot vienlīdzīgus sodus un veidot vienotu tiesu praksi, pēc kuras vadīties turpmāk. Dažāda civillikuma piemērošana veicināja ieraduma tiesību nostiprināšanos, tiesu sprieda pēc ieraduma un likuma. Tiesības tika piemērotas nevienlīdzīgi un netaisnīgi, pastāvēja tiesību partikulārisms, sieviešu tiesības tik apspiestas, neatbilda demokrātiska režīma pamatprincipiem.
Latvija tika iekļauta Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā 1940.gada jūnijā, līdz ar to Prezidenta Ulmaņa Civillikumu nomainīja LPSR Civilkodekss. Šajos likumos ir gan kopīgās, gan atšķirīgās iezīmes. Visvairāk kopīgo aspektu ir abu likumu kopojumu Ģimenes tiesībās, jo ideoloģiju uzskati par laulību, tās piederošo tiesībām un pienākumiem, kā arī mantas dalīšanu, ir līdzīgi. Ģimenē nedrīkstēja pastāvēt nekāda veida dzimumu diskriminācija. Proti, abām pusēm bija vienlīdzīgi pienākumi pret kopējo īpašumu, bērniem, alimentāciju u.c. laulāto pušu saistībām, salīdzinot ar civiltiesībām, kas tika praktizētas iepriekš.
…