Civiltiesību subjektiem piemīt subjektīvās tiesības, un tiem ir saistoši subjektīvie pienākumi. Objektīvās tiesības ir tās, kas subjektiem piešķir subjektīvās tiesības un uzliek subjektīvos pienākumus. Civillikums nesniedz tiesību subjekta definīciju, bet norāda, ka tiesībspējīgas tiesiskos darījumos ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, ja vien likums nenosaka citādi. Tiesību subjekta jēdziens nereti tiek izprasts kā sinonīms jēdzienam „ persona ”. Šie jēdzieni tomēr nav pilnībā identiski. Tiesību subjekta jēdziens ir plašāks. Civiltiesību subjekts ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī abas Komerclikumā regulētās tiesībspējīgās personālkomercsabiedrības – pilnsabiedrība un komandītsabiedrība. Pilnsabiedrībai un komandītsabiedrībai nav juridiskas personas statusa, tomēr tām piemīt tiesībsubjektīva, lai tās varētu piedalīties komerctiesiskajā apgrozībā. Fiziskā persona ir jebkurš cilvēks. Juridiskas personas ir ar tiesībspēju apveltīti organizatoriski veidojumi, kuriem ir sava nošķirta manta un kuri likumā noteiktajā kārtībā nodibināti noteiktu mērķu sasniegšanai. Jebkuram tiesību subjektam piemīt tiesībspēja jeb spēja būt par tiesību un pienākumu nesēju.
Tiesībspēja ir spēja būt par tiesību un pienākumu subjektu. Tā piemīt jebkuram indivīdam neatkarīgi no vecuma, garīgo spēju līmeņa, dzimuma, rases, izcelsmes, reliģiskās piederības un citām pazīmēm. Arī zīdaiņi un garā slimie ir pilnībā tiesībspējīgi, kaut arī viņu vārdā rīkojas likumiskie pārstāvji. Tiesībspēja piemīt katram cilvēkam kā dabisko tiesību izpausme. Būtu nepareizi apgalvot, ka tiesībspēju cilvēkam piešķir pozitīvās tiesības, tātad cilvēku pašu radīti likumi. Likumi, kuros cilvēki atzīti par tiesībspējīgiem, nevis piešķir tiesībspēju, bet tikai konstatē civilizētā sabiedrībā pašsaprotamu lietu. Likums, kurš liegtu tiesībspēju kādai personu grupai, piemēram, valstī dzīvojošajiem ārzemniekiem, būtu nehumāns un netaisnīgs. Cilvēks arī nevar labprātīgi atteikties no tiesībspējas. Tiesībspēja nevis automātiski apveltī cilvēku ar konkrētām tiesībām un pienākumiem, bet gan rada iespēju gūt tiesības un uzņemties pienākumus tiesisko darījumu rezultātā vai uz likuma pamata. Ne vienmēr pienākumi vai tiesības rodas subjekta aktīvas rīcības rezultātā.
Jebkuram subjektam ir tiesības vērsties tiesā, lai aizsargātu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības. Spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem ir civilprocesuālā tiesībspēja. Civilprocesuālā tiesībspēja ir viena no tiesībspējas izpausmēm. Tā piemīt jebkuram tiesību subjektam.…
