Kopējais cūku skaits Latvijā pēc Otrā pasaules kara ir mainījies no 0.5-1.7 miljoni un otrādi. Cūku skaits pašlaik ir mazāks nekā Dānijā, bet Dānija teritorijas ziņā ir mazāka par Latviju. Tāpēc no tā var secināt, ka cūku skaita kāpināšanai un cūkkopības attīstībai Latvijā ir plašas iespējas. Nozares attīstību kavē zemās cūkgaļas un augstās lopbarības cenas. Pie kam lopbarības kvalitāte nav atbilstoša cenai.
Cūku ēdināšanas īpatnības saistītas ar to bioloģiskajām īpatnībām – cūku ātraudzību, samērā lielo auglību, gaļas augsto kaloritāti. Tādēļ tām nepieciešams uzņemt daudz enerģijas un barības vielu. Tajā pašā laikā cūkas gremošanas trakts ir mazietilpīgs, mikrobioloģiskie procesi tajā vāji izteikti. Tāpēc rodas priekšstats, ka cūkas vairāk piemērotas koncentrātu tipa ēdināšanai. Tomēr cūkas ir visēdāji dzīvnieki un, izņemot kokšķiedru, visas barības vielas gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barības līdzekļos labi izmanto un, ka pieredze pierāda, pilnīgāk izmanto jaukta tipa nekā ar spēkbarību piesātinātas barības devas.
Noteiktai cūkai vai cūku grupai sastādītās barības devas mainās diezgan īsā laika periodā: sivēniem un nobarojamām cūkām līdz ar dzīv masas pieaugumu, vaislas cūkām līdz ar viņu fizioloģiskā stāvokļa izmaiņām. Augošām un nobarojamām cūkām kā papildus kontrolējošu faktoru barības devas regulēšanai var izmantot principu “līdz tukšai silei”, tas ir, raudzīties, lai ēdienreizei pasniegto barības porciju cūka apēstu apmēram pusstundas laikā. Ja cūka to apēd ātrāk, nākamajā reizē barības porciju palielina, ja silē paliek neizēsta – samazina. Sivēnmāšu barības devas mainās sakarā ar grūsnības iestāšanos, tās padziļināšanos, sivēnmātes atnešanos un laktāciju, sivēnu atšķiršanu, gatavošanu lecināšanai un jaunas grūsnības iestāšanos.
Visas šīs pārmaiņas laikus jāparedz un atbilstoši tām jānosaka jaunā barības deva. Tāpat laikus jāparedz izmaiņas barības devas sastāvā sakarā ar sezonālajām maiņām barības līdzekļu sortimentā.
Tā kā barības izmaksas cūkkopībā sastāda 60-80% no kopējiem izdevumiem, tad ir rūpīgi jāizvērtē pieejamie un lietojamie barības līdzekļi, kā arī to sagatavošanas tehnoloģija pirms izēdināšanas. Ne mazāk svarīgi ir izvērtēt izbarošanas paņēmienus, lai barību izmantotu racionāli, ar pēc iespējas mazākiem zudumiem.…
