Tips: Chordata (Hordaiņu)
Klase: Reptilia (Rāpuļu)
Kārta: Squamata (Zvīņrāpuļu)
Apakškārta: Serpentes (Čūskas)
Dzimtas:18
Sugas: ~2900
Čūskām tuvāk radniecīgie dzīvnieki ir ķirzakas un amfisbenas. Joprojām notiek zinātniskas diskusijas par dažādu čūsku radniecības pakāpi, un vispāratzītas čūsku sistemātikas nav. Lielākie strīdi ir par dzimtu skaitu. Vairākums pētnieku uzskata, ka ir 18 čūsku dzimtas, bet daži no tām uzskata par apakšdzimtām, piemēram, pitonus un žņaudzējčūskas, ko apvieno vienā dzimtā.
Čūskas ir ļoti bīstamas un attīstītas plēsoņas. Lai gan viņām nav kāju, acu plakstiņu un ārējo ausu, šie piesardzīgie dzīvnieki veikli kustas un iegūst sev laupījumu, izmantojot sarežģītas maņas. Visas čūskas pārtiek no citiem dzīvniekiem, sākot ar skudrām un beidzot ar antilopēm. Daļa viņus nožņaudz, bet citas kož un no īpašiem indes zobiem upura ķermenī ievada indi. Lai gan čūskas nespēj barību sakošļāt, viņu galvaskausa kaulu vieglais savienojums un ļoti elastīgās apakšžokļa saites ļauj viņām atplest žokļus ļoti plati un norīt upuri, kas ir daudz resnāks par čūskas ķermeni. Čūskas ir sastopamas gandrīz visos kontinentos (izņemot Antarktīdu), kā arī daudzās okeānu salās kopumā no desmit čūsku sugām tikai viena ir indīga, un no tām tikai neliela daļa ir bīstamas cilvēkam.
Uzbūve.
Čūsku ķermeņa uzbūve ir atkarīga no tā, kur viņas dzīvo. Kāpelētājsugas ir garas un tievas, racējčūskas parasti ir īsākas un resnākas, ar īsu asti un strupu purnu, jūras čūskām ir saplacināta lāpstveida aste. Atšķirībā no citiem rāpuļiem čūskām ir viena zvīņu rinda. Vēdera zvīņas parasti ir platas, bet ķermeņa virspusē atrodas sīkas zvīņas. Dažām sugām uz galvas ir platas regulāras plātnītes, bet citām ir sīkas fragmentētas zvīņas. Visām čūskām acis pārklātas ar caurspīdīgu plēvi, kas tiek nomainīta, kad čūska maina ādu. Šī plēve var būt gluda, rievaina graudaina. Iekšējie orgāni ir īpaši pielāgoti garenajam ķermenim. Vairošanās orgāni atrodas ķermeņa iekšpusē.…
