Dabas aizsardzība

Īpaši aizsargājamo dabas teritorijas sistēmas izveidošanu, gan institūciju izveidošana un uzturēšanu, gan apsaimniekošanas pasākumu un kontroles nodrošināšanu.
Pavisam Latvijā ir 633 ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no septiņām aizsargājamo teritoriju kategorijām un sasvstarpēji atšķiras ar teritoriju izveidošanas mērķiem, platību un dažādu aizsardzības pakāpi – atļautajām un aizliektajām darbībām.
Dabas rezervāti (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas). To mērķis nodrošināt dabisko procesu netraucētu attīstību, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas. Tās noteiktas teritorijās ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašu atļauju zinātniskās izpētes vajadzībām.
Nacionālie parki (Slīteres, Ķemeru, Gaujas, Rāznas) ir plaši apvidi, kuros tiek aizsargātas dabas un ainaviskās vērtības, kā arī kultūrvēsturiskais mantojums. Nacionālie parki vienlaikus pilda šāda funkcijas: dabas aizsardzības, zinātnes attīstības, vides izglītības un atpūtas veikšanas funkcijas.
Biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzemes). Tā ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību.
Dabas liegumi (278). Tās ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus, parasti cilvēku maz pārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības.…