Mūsdienās dabas aizsardzības jēdziens ir ieguvis jaunu saturu, un ar to saprot pasākumu un rīcību kompleksu, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības un ģeodaudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī vides ilgtspējīgu izmantošanu un jauno biotehnoloģiju ieviešanu bioekonomikas tālāko attīstību. Viens no centrālajiem mūsdienu dabas aizsardzības jautājumiem ir planētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Bioloģiskā daudzveidība, pēc Konvencijas par bioloģisku daudzveidību 1992, nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, to skaitā sauszemes jūras un citās ūdens ekosistēmās, ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir.
Dabas aizsardzība nav tikai saistīta ar atsevišķu sugu, biotopu, iežu atsegumu un citu dabas objektu aizsardzību īpaši šim mērķim izveidotās teritorijās, bet arī mērķtiecīgu, dabu saudzējošu rīcību jebkurā tautsaimniecības nozarē. Daudzos gadījumos cēlonis biotopa vai sugas bojā ejai ir ietekme uz vides apstākļiem kopumā, piemēram, atmosfēras piesārņojums, klimata mainība, nevis uz konkrēto ekosistēmu. Arī jaunu biotehnoloģiju un inovatīvu bioproduktu ieviešana dažreiz ir arī negatīva ietekmē uz dažādiem dabas aizsardzības aspektiem, piemēram, jaunās sugas un tehnoloģijas, kuras ir pieprasītās bioekonomikā var radīt risku jau esošo sugu izzūšanai, jo tas ir, piemēram, ekonomiski neizdevīgi, tāpēc dabas aizsardzībā bioekonomiskājos jautājumos ir nopietna un svarīga sastāvdaļa.
…