-
Dabas daudzveidība un aizsardzība Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 4 | |
Dabas aizsardzība | 6 | |
2. | Latvijas fiziskā ģeogrāfija | 8 |
2.1. | Geogrāfiskais stavoklis | 8 |
2.2 | Reljefs | 9 |
2.3 | Klimats | 9 |
2.4 | Iekšzemes ūdeņi | 10 |
2.5. | Latvijas lielākie ezeri | 10 |
2.6. | Latvijas lielākās upes | 10 |
2.7. | Baltijas jūra un Rīgas līcis | 11 |
3. | Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas | 11 |
3.1. | Rezervāti | 11 |
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts | 11 | |
Grīņu dabas rezervāts | 13 | |
Moricsalas dabas rezervāts | 13 | |
Krustkalnu dabas rezervāts ( Sk. pielikuma 2 att.) | 14 | |
Teiču dabas rezervāts | 14 | |
3.2. | Nacionālie parki | 15 |
Gaujas nacionālais parks (Sk. pielikuma 1 att.) | 15 | |
Ķemeru nacionālais parks | 15 | |
Slīteres nacionālais parks | 16 | |
Rāznas nacionālais parks | 16 | |
3.3. | Dabas parki | 17 |
Abavas ielejas dabas parks. (Sk. pielikuma 3. att.) | 17 | |
Adamovas ezera dabas parks | 17 | |
Beberbeķu dabas parks | 17 | |
Ciriša ezera dabas parks | 18 | |
Daugavas ielejas dabas parks | 18 | |
Daugavas loku dabas parks | 18 | |
Doles salas dabas parks | 19 | |
Embūtes dabas parks | 19 | |
Engures ezera dabas parks | 19 | |
Gaiziņkalna dabas parks | 19 | |
Istras pauguraines dabas parks | 20 | |
Medumu ezeraines dabas parks | 20 | |
Piejūras dabas parks | 20 | |
Riežupes dabas parks | 20 | |
Salacas ielejas dabas parks | 21 | |
Salāju (Solovja) ezera dabas parks | 21 | |
Saukas dabas parks | 21 | |
Silenes dabas parks | 22 | |
Sventes dabas parks | 22 | |
Talsu pauguraines dabas parks | 22 | |
Tērvetes dabas parks | 23 | |
4. | Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi | 23 |
Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi | 24 | |
Paula Galenieka dendroloģiskie stādījumi Baldones „Rozītēs” | 24 | |
Skrīveru dendrārijs | 24 | |
Tērvetes „Sprīdīšu” dendroloģiskie stādījumi | 25 | |
5. | Latvijas aizsargājamie augi | 26 |
5.1. | Kas ir augu aizsardzība? | 26 |
5.2. | Latvijas Sarkanajā grāmatā lietotas šādas kategorijas | 26 |
5.3. | Kas jāievēro augu aizsardzībā ejot dabā? | 27 |
5.4. | Aizsargājamo augu saraksts | 27 |
5.6. | Arī nezāles ir aizsargājamas | 28 |
5.7. | Augu saraksts | 29 |
7. | Aizsargājamie dzīvnieki Latvijā | 30 |
7.1. | Dzīvnieku aizsardzība Latvijā | 30 |
7.2. | Dzīvnieku tiesiskā aizsardzība Latvijā | 32 |
7.3. | Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu | 33 |
8. | Anotācija | 35 |
9. | Аннотация | 36 |
10. | Izmantotā literatūra | 38 |
11. | Secinājumi | 39 |
Pielikumi | 40 |
Vispirms jānoskaidro, ko mēs saprotam ar „dabas aizsardzību” – jēdzienu, kurš šodien reti dzirdams, jo runā gandrīz vai tikai par vides aizsardzību. Lai to izprastu nepieciešams neliels ieskats dabas aizsardzības vēsturē.
Pasaulē pirmos pasākumus dabas aizsardzībā veica 19. g.s. vidū Rietumeiropā un ASV. Sākotnēji iezīmējās divi galvenie virzieni. Pirmais – unikālu, zinātniskā, estētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu izdalīšana; otrais – racionāla dabas resursu izmantošana un saglabāšana. 20. gadsimtā, sakarā ar intensīvu cilvēka saimniecisko darbību, dabu un cilvēka tuvāko apkārtni piesārņoja ar dažādām kaitīgām vielām un fizikāliem faktoriem (radioaktivitāti, elektromagnētisko starojumu, troksni u. c.). Šī cilvēka tuvākā apkārtne ieguva vides nosaukumu. Vides jēdziens laika gaitā paplašinājās un šodien atsevišķi autori bieži vien jēdziena „daba” vietā lieto „vide”. Ar tīras, nepiesārņotas vides saglabāšanu un nodrošināšanu cilvēku darbam un dzīvei nodarbojas trešais dabas aizsardzības virziens (jēdziena šaurākā nozīmē) – vides aizsardzība. Tā kā tīras vides nodrošināšana mūsu dienās ir kļuvusi ļoti aktuāla un ieguvusi prioritāru nozīmi, tad bieži vien termina „dabas aizsardzība” vietā lieto terminu „vides aizsardzība”, lai gan dažādiem autoriem un dažādiem speciālistiem ir ļoti dažāda šī jautājuma izpratne. Tā pazīstamais dabas aizsardzības speciālists Indulis Emsis ar terminu „dabas aizsardzība” saprot tikai īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzību. Šādā nozīmē par dabas aizsardzību runāsim arī mēs.
Aizsargājamās dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā ar mērķi aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, kā arī cilvēka atpūtai un izglītošanai nozīmīgas teritorijas. Mūsu valstī aizsargājamās dabas teritoriju izveidošanos kārtība, pārvalde zemes īpašuma attiecības un citas normas ir apstiprinātas likumā “ par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām “. Aizsargājamās teritorijas izveidošana, protams, vēl nebūt nenozīmē, ka viss ir atrisināts attiecībā uz konkrētas teritorijas aizsardzību. Gluži otrādi, ar to viss tikai sākas un turpinās aizsargājamās teritorijas mūža garumā.…
Cilvēkiem ir daudz vaļasprieku un veidu, kā atpūsties no ikdienas. Dažam patīk būt kopā ar draugiem, citam patīk aktīvā atpūta vai vienkārši klusums un miers. Tūrisms ir laba atpūta, bet laba atpūta tas ir vislabāk pavadīt laiks. Mūsdienu Latvijas dabā ir ļoti daudz tādus objektus un teritoriju kurus var apskatīt un izpētīt un dabūt daudz pozitīvu emociju. Tiem cilvēkiem, kuri interesējas par Latvijas dabas brīnumiem ar prieku var iepazīties ar visiem Latvijas aizsargājamiem objektiem, teritorijam, augiem un dzīvniekiem, kuri atrodas Latvijas Sarkanā grāmata. Bet diemžēl ne katram cilvēkam ir iespēja apmeklēt un apskatīt dabas aizsargājamās teritorijas. Iemesli tam ir dažādi: naudas un laika trūkums, vai parasti nav intereses par šo.
- Dabas daudzveidība un aizsardzība Latvijā
- Vides aizsardzība Latvijā
- Vides aizsardzības attīstība Latvijā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Dabas aizsardzība
Реферат для средней школы7
-
Dabas un dzīvnieku aizsardzība
Реферат для средней школы3
-
Vides aizsardzība Latvijā
Реферат для средней школы5
-
Aizsargājamās dabas teritorijas un objekti Latvijā
Реферат для средней школы16
-
Dabas aizsardzība Latvijā
Реферат для средней школы22