Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēka dzīvību un iznīcina cilvēka radīto vidi.
Pasaulē ir reģioni, kurus dabas katastrofas piemeklē biežāk nekā citus. Tie ir seismiski aktīvie rajoni Klusajā okeāna piekrastē, plūdu apdraudētās teritorijas lielo upju krastos, tropisko ciklonu ceļā esošie apgabali Klusajā un Indijas okeāna ekvatoriālajā, subekvatoriālajā, tropu joslā un Karību jūras baseinā.
Postošas dabas katastrofas nav nekas pretdabisks, tie ir nenovēršami Zemes garozas kustības, atmosfēras cirkulācijas vai hidrosfēras procesi, tādēļ cilvēkiem jāiemācās gan tos paredzēt, gan dzīvot un darboties apzinoties tā iespējamību un samierināties un atjaunot katastrofu radītās sekas.
Daudz bīstamāk ir cilvēku neapdomīgas vai nepareizas rīcības radītās neatgriezeniskās pārmaiņas dabā.
Zemapziņā katrs no mums apzinās, ka vajag kopt dabu, pretējā gadījumā tā mums izrādīs savas dusmas, atriebjoties ar spēcīgām vētrām, plūdiem, milzīgiem cunami, vulkānu izvirdumiem, lai mēs aizdomātos, ka kaut kas ir nepareizi, ka pārāk daudzi ir aizmirsuši vērtības, bet tikai retajam tas liekas saistoši.
Dabas katastrofas iedala:
Klimatiskajās,
Tektoniskajās,
Kosmiskajās.
…