Gandrīz ik dienu dzirdam, ka atkal notikusi kāda zemestrīce, vulkāna izvirdums, vētra vai kāda cita postoša dabas stihija. Cilvēka spēkos nav kontrolēt un novērst dabas mātes untumus, taču mēs varam tos izzināt un saprast. Šajā darbā jūs varat iepazīties ar dažādām dabas katastrofām, to cēloņiem, kā arī uzzināt kādas ir lielākās dabas stihijas, kas notikušas pasaulē un Latvijā. Par dabas katastrofām var uzskatīt visus tos dabā noritošos procesus, kas apdraud cilvēku dzīvību un iznīcina cilvēku radīto vidi. Neatkarīgi no katastrofu mēroga - globāla, reģionāla vai lokāla katastrofa - tās ir vienlīdz traģiskas cilvēkiem.
Vulkānu izvirdumi
Pēdējo 10 – 12 tūkstošu gadu laikā vismaz 750 mūsu planētas vietās ir notikuši vulkānu izvirdumi. Savukārt pēdējo 14 gadu laikā kopš 1990. gada sākuma tie notikuši vismaz 178 vietās. Pašlaik, kad Jūs lasāt šo rakstu, notiek vismaz 28 – 30 vulkānu izvirdumi.
Visi vulkāni vēl nebūt nav atklāti – visvairāk cilvēka neievērotu izvirdumu notiek Pasaules okeāna gultnē, vairāku kilometru dziļumā. Vulkānu izvirdumi ir ikdienišķa un neizbēgama parādība – un lielākoties tie cilvēkus īpaši netraucē. Dzīvot darbīga vulkāna tuvumā ir nedroši. Kad aktīvais vulkāns sāk darboties, no krātera vulkāna virsotnē paceļas dūmu un karstu pelnu mākonis, kvēlojošā lava plūst lejup pa nogāzi, sadedzinot visu, kas gadās tās ceļā. Vulkānu darbību izraisa milzīgu iežu masīvu - plātņu, kustība Zemes virsējos slāņos. Kad plātnes saduras vai attālinās, no Zemes dzīlēm izlaužas izkusuši ieži apmēram tajā vietā, kur plātnes saduras. Pasaulē ir ap 850 aktīvo vulkānu.To lielākā daļa atrodas tā saucamajā Zemes uguns lokā, kas aptver Kluso okeānu. Vulkāni sastopami arī okeānā. Ja vulkānu izvirdumi notiek jūras dibenā, lava ūdenī ātri atdziest, sacietē un to pārklāj jauna lavas kārta. Tā, lavai kārtām krājoties citai virs citas, jūrā var rasties pat sala. Šādi veidojušā Havaju salas. Vairums vulkānu darbojas ar pārtraukumiem, bet ir arī ļoti aktīvi vulkāni un aprimuši vulkāni, kas pārstājuši darboties.…
