Tēmas izvēli noteica pētāmās problēmas aktualitāte mūsdienu pasaulē kopumā un Latvijā konkrēti, kā arī cilvēku rīcības apkārtējās vides izmaiņu iespējamās sekas. Dabas piesārņojuma galvenais iemesls ir cilvēku dabas resursu pārlieka izmantošana un dabas resursu ekonomēšanas pamatprincipu nezināšana vai neievērošana.
Salīdzinajumā ar saimniecības pirmsākumiem mūsdienās arvien vairāk dabas elementu tiek iesaistīti cilvēku dzīves apritē, tie kļūst par cilvēces eksistences resursiem. Diemžēl visvairāk nepieciešamo un izmantojomo resursu, īpaši kurināmā un metālu rūdu krājumu, ir ierobežoti un tie neatjaunojas, tādēļ to taupīga un racionāla izmantošana kļūst par visas cilvēces uzdevumu. Aprēķināts, ka kopējo cilvēcei izmantojamo resursu krājumu, pastāvot mūsdienu patēriņa apjomam, pietiks vēl aptuveni 3200 gadiem. Līdz brīdim, kad zemeslodes resursi izsīks, cilvēce droši vien būs atradusi alternatīvu tiem. [3.]
Tā kā cilvēks un daba ir savstarpēji saistītas parādības un cilvēka dzīve ir atkarīga no apkārtējās vides kvalitātes, tīras un kvalitatīvas vides saglabāšana ir cilvēka pamatuzdevums. Pēdējās aptaujas liecina, ka mūsdienu cilvēks apzinās šīs problēmas nopietnību, taču ne vienmēr dara visu, lai to novērstu.
80% Latvijas pilsoņu, līdzīgi kā pārējo ES valstu pilsoņi, uzskata, ka vides stāvoklis ietekmē dzīves kvalitāti, secināts jaunākajā Eirobarometra pētījumā. Vairāk nekā pusi jeb 55% Latvijas pilsoņu satrauc ūdens piesārņojums, taču 57% pārējo eiropiešu par galveno vides problēmu min klimata izmaiņas. 41% aptaujāto kā problēmu Latvijā min arī gaisa piesārņojumu, ikdienā lietojamo produktu ietekmi uz cilvēku veselību, 40% aptaujāto ir satraukti par cilvēku izraisītām nelaimēm, bet 38% — par klimata izmaiņām. [2.]
Tāpat kā lielāko daļu sabiedrības, arī darba autors apzinās apkārtējās vides ietekmi uz cilvēka veselību, tās kvalitātes uzlabošanas nepieciešamību un aizsardzību. Gaisa un ūdens piesārņojums, klimata izmaiņas, nekvalitatīvi produkti un cilvēku izraisītās nelaimes, diemžēl, nav vienīgās ar dabu saistītās problēmas. Kas vēl ietekmē apkārtējo vidi, kas jādara situācijas pasliktināšanās novēršanai, kā arī problēmas izpētīšana uz dzimtā ciemata piemēra un secinājumu formulēšana, ir darba autora darba uzrakstīšanas iemesls.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis:
Izpētīt ekoloģijas problēmas sīkāk, uzzināt par vides piesārņojuma veidiem; saņemt vairāk informācijas par vides aizsardzību ES un Latvijā; izzināt situāciju Maltas ciematā, balstoties uz Maltā veiktās anketēšanas un aptaujas rezultātiem, ka arī izstrādāt vērtīgus ieteikumus vides saglabāšanas veicināšanai.
Uzdevumi:
1.Savākt, apkopot un sistematizēt savākto informāciju par vides piesārņojumu, tā veidiem un ieteikumiem tā novēršanai.
2.Apmeklēt Maltas dzīvokļu komunālo saimniecību, lai savāktu informāciju par atkritumu savākšanas sistēmu Maltas ciematā.
3.Veikt anketēšanu Maltas 2. vidusskolā par apkārtejās vides kvalitātes saglabāšanas pamatprincipu ievērošanu.
4.Veikt aptauju Maltas iedzīvotāju vidū par atkritumu šķirošanu Maltas ciematā.
5.Apkopot un analizēt anketēšanas un aptaujas rezultātus.
6.Izdariīt secinājumus.…
