16. Secinājumi
Izanalizējot augstāk minēto, secinu, ka ar dabas resursu nodokļa palīdzību tiek kontrolēts tas, lai netiktu piesārņota daba. Likumos stingri noteiktas normas, kas ierobežo izmantot dabu kaitnieciskos nolūkos. Vienkāršiem vārdiem sakot - ja mēs kaut ko ņemam no dabas, tad par to ir jāmaksā.
• Dabas resursu nodoklis vistiešākajā nozīmē veicina dabas aizsardzības procesus Latvijā, jo tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”.
• Jo pašvaldības teritorijā aktīvāka saimnieciskā darbība, jo DRN ieņēmumi pašvaldībā ir lielāki.
• Likums nosaka, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumi pašvaldības budžetā ir izlietojami tikai vides aizsardzības pasākumu finansēšanai, ir gandrīz neiespējami izkontrolēt, kur un kādiem mērķiem šī nauda tiek novirzīta.
• Iestāžu un uzņēmumu sadarbība ar apsaimniekotājiem samazina uzņēmuma izmaksas, jo apsaimniekotāju piedāvātie tarifi ir zemāki nekā Dabas resursu nodokļa likmes.
• AS „Latvijas Zaļais punkts” un SIA „Zaļā josta” darbības virzieni un mērķi ir ļoti līdzīgi.
• Uzņēmumi, kuri maksā Dabas resursu nodokli vai ir slēguši sadarbības līgumus ar apsaimniekotājiem, iegūst sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu.
• Tām organizācijām, kuras ražojot izvada vielas, kas piesārņo gaisu, zemi vai ūdeņus, kā arī tiem, kas izmanto izrakto granti, lieto ūdeni, dabas resursa nodokli jāmaksā par dabas piesārņošanu un dabas labumu izmantošanu;
• nodokļa ieņēmumi jāizmanto tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas tiešā veidā saistīti ar vides aizsardzību;
• nodokli var aprēķināt pēc nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla fizisko svaru vienību, pēc nodokļa likmēm par katru iepakotās preces vai produkta fizisko vienību savaru vai tilpumu, pēc nodokļu likmēm procentos no importēto preču iepakojuma muitas vērtības vai procentos no iepakojuma ražošanas izmaksās uzņēmumos, kas nodrošina izmaksu dalītu uzskaiti un pēc nodokļu likmēm procentos no importēto preču muitas vērtības vai pašražotu preču realizācijas cenas, kurā neietilpst akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis;
• nodokli maksā visas fiziskās un juridiskās personas, kas LR teritorijā iegūst ar nodokli apliekamu piesārņojumu, vai realizē pašražotas vai ieved videi kaitīgas preces un produktus un, kas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ir saņēmušas atļauju veikt šādas darbības;
• lielākās institūcijas Latvijas Republikā, kas iesaistītas ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijas Republikas teritorijā ir Latvijas vides aģentūra, Vides valsts inspekcija, Vides un reģionālās attīstības ministrija, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komercdarbība, un pašvaldības;
• sadzīves atkritumu apsaimniekošanas finansējuma avoti nāk no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta, dāvinājumiem un no pašu resursiem t.i., pašvaldību, pašvaldību komercdarbību vai komercsabiedrību, kuras realizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu, līdzekļi.
…
