Dabasgāzes daudzveidība, izcelsme.
Dabasgāze ir dzīvnieku un augu atliekas, kas auguši un dzīvojuši auglīgos purvos, upju ielejās un deltās pie jūras vai seklos jūras ūdeņos pirms vairākiem miljoniem gadu. Kad šie augi un dzīvnieki nomira, ielejās un deltās applūzdamas, upes tos pārklāja ar smilšu un māla kārtu vai ieskaloja jūrā. Vairāku miljonu gadu laikā augu un dzīvnieku atliekas tika pakāpeniski apglabātas zem biezas smilšu un māla kārtas. Dziļi jūras gruntī un sauszemes slāņos augu un dzīvnieku atliekas pakāpeniski pārvērtās dabasgāzē- fosilajā kurināmajā.
Dabasgāze radusies dziļi zemes dzīlēs. Dabasgāze ir ogļūdeņražu maisījums, kas veidojies un uzkrājies zemes garozā. Sastāv no metāna (līdz 90%), etāna, propāna, un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, kā arī slāpekļa , sērūdeņraža, hēlija un argona piemaisījumiem. Dabasgāze radusies, pārveidojoties nogulumu organiskajām vielām. Šajos procesos rodas metāns, sērūdeņradis, oglekļa dioksīds, kuri veido dažādus savienojumus ar ūdeni – gāzhidrātus. Tie veidojas un uzkrājas ūdens baseinu dziļākajās vietās, parasti zemā temperatūrā.
Degošā dabasgāze ir gāzveida ogļūdeņražu maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Sastāv no metāna, etāna, propāna un butāna ar viegli gaistošo šķidro ogļūdeņražu, CO2, N2, H2S, He un Ar piemaisījumiem. Veidojas katalītiski pārveidojoties nogulumiežu organiskajām vielām. Rūpnieciskie krājumi koncentrēti norobežotās ar citiem izrakteņiem nesaistītās atradnēs; naftas atradnēs, kur dabasgāze (naftas pavadgāze) daļēji vai pilnīgi izšķīdusi naftā vai atrodas virs naftas iegulas; gāzkondensātu atradnes, kurās gāze piesātināta ar šķidriem, viegli gaistošiem ogļūdeņražiem.
Atradnes Latvijā un pasaulē.
Dabasgāze sastopama dažādā dziļumā visu ģeoloģisko periodu nogulumos, sākot ar vēlo proterozoju, dažādā dziļumā (galvenokārt līdz 3 km); 85% zināmo krājumu smilšainos un aleirītiskajos iežos, 15% - karbonātiskajos iežos. Lielākā daļa dabasgāzes krājumu atrodas līdz 3 km dziļumam. Dabasgāzes atradnes ir saistītas ar naftas baseiniem un veido naftas – gāzes baseinus, kas izvietoti platformu ieliecēs, platformu malas ieplakās, starp kalnu ieplakās un priekškaļņu ieliecēs. (ASV - Mičigana un Ilinoisas baseini, Krievijā - Volgas-Urālu apgabals), ieliektās platformu malās (Rietumsibīrijas baseins), reģenerēto kalnu ieplakās (ASV - Klinšu kalnu baseins, Krievijā - Ferganas baseins), alpīno kalnu malās un iekšējās ieplakās (ASV - Kalifornijas baseins, Krievijā - Sahalīnas baseins).
…
