Dabaszinātņu attīstība un jaunlaiku filosofija

Filozofijas pirmsākumi ir atrodami mitoloģiskajos mītos. Kad cilvēks mēģināja skaidrot pasaulē notiekošo, kā arī tās veidošanos.
Filozofijas mācība, kādu mēs to pazīstam, rodas Senajā Grieķijā un tās kolonijās 6. - 4. gs.p.m.ē. Pats jēdziens filozofija Fhilos (mīlestība) + sophia (gudrība) parādās Sengrieķu filozofa Pitagora darbos.
Filozofija ir tiktāl attīstījusies, ka mēs tagad nošķiram dažādus filozofijas virzienus.
Šajā darbā plašāk apskatu kā veidojās dabaszinātnes, cik grūti ir apgāzt kādu dziļi iesakņojošo ticību kaut kam, kaut tā ir gaužām aplama. Dabaszinātnēs attīstības periods bija grūts, jo daudzie jaunatklājumi nesaskanēja ar kristīgās ticības sludināto patiesību.
Kaut ir bijuši šķēršļi, mēs varam iepazīt dabaszinātnes, kurām pamatus ir likuši Galilejs, Koperniks, Ņūtons u.c. kultūrā notika liela pavirze, atzīstot, ka arī zinātnieks var spriest par pasauli un viņam tās norišu izpratnē pienākas pat lielāka loma nekā mācītājam.
Arī filozofija rodas jauni novirzieni: Empīrisms un Racionālisms.
17. gadsimts ir klasiskā racionālisma laiks. Šajā periodā uzskatīja, ka pats prāts sevī satur zināšanas un pats atklāj intuīcijas vai dedukcijas ceļā. …