Dabiskā un mākslīgā radioaktivitāte

1896.gadā zinātnieks A. Bekerels ievēroja, ka urāna rūda iedarbojas uz iesaiņotu fotoplati, tātad izstaro neredzamus starus. 1898.gadā vīrs un sieva – Marija un Pjērs Kirī izdalīja no urāna rūdas divas jaunas radioaktīvas vielas – poloniju (par godu M. Kirī dimtenei Polijai) un rādiju (no latīņu valodas radius – stars). Šo divu jauno vielu iedarbība uz plati bija 100 000 reižu lielāka nekā urānam. Vielu spēja izstarot neredzamus starus tika nosaukta par radioaktivitāti, bet šādas vielas – par radioaktīvām. Radioaktivitāte ir dažu elementu atomu kodolu spēja sabrukt, veidojot citu elementu atomu kodolus. Īpaši nestabili ir smago atomu kodoli.
Radioktīvā starojuma pētījumi pierādīja, ka tas nav viendabīgs. Spēcīgs elektriskais lauks sadala to trīs kūļos. Viens no tiem nemaina sākotnējo virzienu, bet pārējie divi noliecas no tā.…