-
Dabiskie zālāji Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | PLATĪBAS KLASIFIKĀCIJA | 5 |
2. | VIRSPUSĒJĀ UZLABOŠANĀS SISTĒMA | 7 |
2.1. | Konvencionālā sistēma | 7 |
2.2. | Bioloģiskā sistēma | 8 |
2.3. | Integrētā sistēma | 9 |
3. | MITRUMA UN GAISA REŽĪMA REGULĒŠANA | 10 |
4. | SĒKLU PIESĒJA | 11 |
5. | LATVIJAS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2014 – 2020 IESPĒJAS | 13 |
SECINĀJUMI | 19 | |
LITERATŪRA | 21 |
SECINĀJUMI
Ņemot vērā Latvijas teritorijai raksturīgos ģeoloģiskos un klimatiskos apstākļus, aptuveni 90% zemju cieš no pārlieka mitruma. Īpašniekiem trūkst informācijas par to, kāda ir bioloģiski pareiza un piemērota zālāju apsaimniekošana dažādos zālāju tipos, tāpēc darbā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies. Taču Zemju īpašniekiem ir ļoti lielas iespējas sekot līdzi un piedalīties Latvijas attīstības programmas lauku 2014 – 2020 iespēju ietvaros un uzturēt kārtīgu bioloģisko saimniecību ar Eiropas savienības un pašu iniciatīvas atbalstu.
Darbā izdarītie secinājumi:
Latvijā nozīmīgākie dabas resursi ir augsne (lauksaimniecības un meža zeme), mežs un meža produkti un pakalpojumi (meža ekosistēma, koksne, ogas, sēnes, rekreācija, medījamie dzīvnieki u.tml.), iekšējie ūdeņi un Baltijas jūra (piekraste), zivis, zemes dzīles (kūdras un būvmateriālu izejvielas), kur daļa ir atjaunojamie un daļa neatjaunojamie resursi.
Lauksaimniecības zemēm ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. Vislielākā nozīme ir pļavām un ganībām, bet zināma loma ir arī graudaugu sējumiem, kuros barojas putni, īpaši migrācijas laikā.
Ģeoloģiskā īpatnība ir tā, ka gruntsūdeņi tiek izspiesti augsnes virskārtā, līdz ar to relatīvi līdzenā reljefā radot pārmitrus apstākļus vietās, kas nav purvi un mitrzemes. Tāpēc, lai sekmētu zemju efektīvu izmantošanu, Latvijā 19.gadsimta otrajā pusē sākta meliorācijas sistēmu būvniecība.
Latvijas teritorijā 1,49 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izbūvētas meliorācijas sistēmas, tai skaitā applūstošo zemju mitruma režīma regulēšanai izbūvēti 53 polderi ar kopplatību 50 tūkst. ha.
Attiecībā uz meža teritorijām pārsvarā ar vaļējo grāvju tīklu nosusināti ap 50% meža zemes.
Meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai ir svarīga loma ne tikai labvēlīgu nosacījumu saglabāšanai saimnieciskās darbības īstenošanai, bet arī preventīvs raksturs attiecībā uz mežaudžu bojājumu mazināšanu (katru gadu ap 300 hektāru mežaudžu iet bojā ūdens ietekmes rezultātā). Saskaņā ar zinātnieku pētījumiem, meliorācijas sistēmas ir veicinājušas mežaudžu dažādību un noturību pret ārējiem faktoriem.
…
IEVADS……………………………………………………………………………………......3 1. PLATĪBAS KLASIFIKĀCIJA…………………………………………………………….5 2. VIRSPUSĒJĀ UZLABOŠANĀS SISTĒMA……………………………………………...7 2.1. Konvencionālā sistēma………………………………………………………………....7 2.2. Bioloģiskā sistēma……………………………………………………………………...8 2.3. Integrētā sistēma……………………………………………………………………......9 3. MITRUMA UN GAISA REŽĪMA REGULĒŠANA……………………………………...10 4. SĒKLU PIESĒJA…………………………………………………………………………..11 5. LATVIJAS LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2014 – 2020 IESPĒJAS………….13 SECINĀJUMI………………………………………………………………………………….19 LITERATŪRA…………………………………………………………………………………21 Dabiskie zālāji no kultivētiem zālājiem atšķiras gan pēc sugu sastāva un daudzveidības, gan pēc augāja struktūras, kā arī pēc apsaimniekošanas tradīcijām un vecuma. Pļavas un ganības ir ļoti nozīmīgas kā aizsargājamo un reto augu biotopi. 40% no Latvijas Sarkanās grāmatas sugām ir sastopamas pļavās un ganībās, t.i. apmēram 128 sugas. Vairums Latvijas reto sugu (suga ir reta, ja tai Latvijā ir tikai 1-100 atradnes), kā arī daudzas samērā bieži sastopamas sugas (101-750 atradnes) republikas teritorijā izplatītas ļoti nevienmērīgi, kas bieži saistīts ar to, ka tām Latvijā ir izplatības areāla robeža vai tās ir tuvu šai robežai (Fatare, 1992). Zālājos sastopamas vismaz 100 šādas sugas (Latvijā kopumā vairāk nekā 300). Tātad tie ir nozīmīgi ne tikai Latvijā retu sugu aizsardzībai, bet arī šo sugu areāla saglabāšanai. Dažām augu sugām zālāji ir nozīmīgākā dzīvesvide. Lielākā daļa raspodiņu sugu (Alchemilla sp.) ir raksturīgas pļavām (77%), tas pats attiecināms uz žibulīšu ģinti (Euphrasia). Ļoti daudzveidīga ir graudzāļu (Poaceae) flora, tās ir arī vienas no biežāk dominējošajām sugām zālāju augu sabiedrībās. 66% no visām orhideju dzimtas sugām sastopami dabiskos zālājos (1).
- Dabiskie zālāji Latvijā
- Ekotūrisms Latvijā. Tā pozitīvā ietekme uz vidi
-
Graudkopība Latvijā 2001.-2003.gadā
Реферат16 Биология, Экономика, Сельское хозяйство, лесное хозяйство
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Ekotūrisms Latvijā. Tā pozitīvā ietekme uz vidi
Реферат для университета25
-
Graudkopība Latvijā 2001.-2003.gadā
Реферат для университета16
-
Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā un Latgalē
Реферат для университета27
-
Lauku tūrisms Latvijā
Реферат для университета20
Оцененный! -
Mežu nozīme un aizsardzība Latvijā
Реферат для университета7
Оцененный!