Dailes teātris (DT) tika atklāts 1920. gada 19. novembrī ar Raiņa „Induļa un Ārijas” izrādi Amatnieku palīdzības biedrības telpās Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25, kur pirms tam bija darbojies nu jau vairākus gadus slēgtais Rīgas Jaunais teātris. Ideja dibināt Rīgā jaunu teātri, atšķirīgu no pastāvošajiem t.s. naturālpsiholoģiskā novirziena teātriem, inteliģences vidū brieda jau labu laiku, līdz domubiedri grāmatizdevējs Ansis Gulbis, dzejnieki Rainis un Aspazija, inteliģences aprindās plaši pazīstamais bijušais Jaunā Rīgas teātra aktieris Eduards Smiļģis u.c. apvienojās “Raiņa klubā”, un radās iespēja atklāt savu – Dailes teātri. Teātra oficiālais nosaukums līdz 1935. gadam ir “Raiņa un Aspazijas Tautas nama Dailes teātris”. Teātra vadību uzņēmās Eduards Smiļģis, aktieru ansambļa meistarības izkopšanai un vienota stila veidošanai jau no paša sākuma tika ieviesta t.s. konsulārā sistēma, piesaistot teātrim spēcīgus teātra mākslas un glezniecības, plastikas-ritmikas konsultantus, kamersaspēļu vadītāju, mūzikas un izrunas konsultantus. Lai izaudzinātu teātra ievirzei atbilstošus aktierus, jau 1924. gadā nodibināta aktieru studija, kuras audzēkņi tika ieskaitīti aktieru ansamblī. DT pastāvēšanas laikā mācības beigušas nu jau astoņas aktieru studijas.
Teātra repertuārā jau kopš pirmsākumiem bijusi gan pasaules lielā dramaturģija - Raiņa, Šekspīra, Šillera, Ibsena darbi, gan tā laika talantīgāko autoru lugu uzvedumi. Īpašu vietu ieņem muzikālās izrādes – šeit spēlētas gan “Trejmeitiņas”, “Monmartras vijolīte”, “Trīsgrašu opera”, gan „Meža gulbji”, „Tobāgo!” u.c. Jau kopš pirmajām sezonām teātris gādājis arī par bērnu izrādēm Ziemassvētkos.…
