Darba tirgus ir visai komplicēts, interesants, delikāts, tomēr arī pietiekami komplicēts sociāli ekonomisko sakarību atspoguļojums. Darba tirgus un tā līdzsvara nodrošināšana ir viena no šodienas ekonomiskajām problēmām. Nākotnē darba tirgus nozīme var tikai pieaugt, jo darba attiecību jomas attīstība būtiski nosaka valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
Vispusīga darba tirgus analīze un regulēšana ietver gan mikroekonomikas, gan makroekonomikas sakarības, un tās būtībā viena otru papildina. Piemēram, darba samaksa un nodarbinātība ir atkarīgs no atsevišķas firmas vai darbineika izaugsmes iespējām, bet tās savukārt ir atkarīgas no makroekonomiskās vides valstī.
Kas tad tiek pirkts un pārdots darba tirgū ? Problēmas risinājums ir vienkāršs. Tirgus ekonomikas pētnieki, atšķirībā no sociālisma ekonomiskās teorijas piekritējiem, uzskata, ka vērtības rada ne tikai kāds viens ražošanas faktors – darbs, bet veseli četri: zeme, darbs, kapitāls, uzņēmējspējas. Daudzfaktoru ražošanas resursu koncepcija, izslēdzot darba faktora hipertrofiju, ļauj mazāk emocionāli aplūkot ražošanas faktoru pārdošanas un pirkšanas procedūru.
Ja tiek pirkts un pārdots kapitāls , zeme un uzņēmējspējas, tad loģiski tiek pirkts un pārdots arī noteiktas kvalifikācijas darbs. Tas, ka darbs un uzņēmējspējas ir organiski saistītas ar cilvēku ir pats par sevi saprotams.
Tirgū tiešām tiek pirktas potenciālas darba spējas, taču reālā darba samaksa ir atkarīga no darba rezultāta. Darba pārdošanas un pirkšanas juridiskais realizācijas nosacījums, kā arī darba samaksas priekšnoteikums ir pats darba process.
Tātad samaksa par darbu jeb darba cena ir alga.
Darba piedāvājums ir atkarīgs no šīs cenas jeb darba algas (wage), kuras mērvienība darba tirgū ir stundas darba samaksas likme, ko apzīmēsim ar burtu W. Lai darbs tirgū tiktu piedāvāts , W jābūt lielākai par nulli, bet, jo lielāka būs darba algas likme, jo lielāka būs vēlēšanās darbu piedāvāt. Taču darba tirgus nav parasts preču vai resursu tirgus. Darba piedāvātājs , cilvēks, kas ir bioloģiska un sociāla būtne, nevar strādāt 24 stundas diennaktī. Jebkurš strādājošais gūst derīgumu gan no ienākuma, gan no brīvā laika. Darba ņēmēja derīgums ir ienākuma un brīvā laika funkcija.…
