Darbs ieņem nozīmīgu vietu ikviena cilvēka dzīvē. Un tieši tāpēc ir svarīgi zināt savas tiesības un pienākumus darba tiesiskajās attiecībās, it sevišķi darba tiesisko attiecību pārtraukšanas procedūras.
Kvalifikācijas darba tematu „Darba devēja uzteikums" izvēlējos, jo ar uzteikumu nesaraujami ir saistīta ikviena persona, kura ir kāda no darba tiesisko attiecību pusēm - darbinieks vai darba devējs.
Darbiniekam ir jāapzinās kādos gadījumos darba devējs ir tiesīgs uzteikt darbiniekam darba līgumu, savukārt darba devējam izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, precīzi jāievēro Darba likuma normas, pretējā gadījumā, strīds var nonākt tiesā. Par to, ka darbinieki diezgan aktīvi aizstāv savas tiesības, liecina prasību iesniegumu skaits, ko katru gadu saņem tiesas, piemēram, 2005. gadā saņemtas 247 prasības par atjaunošanu darbā, savukārt 2006. gadā -147, manuprāt, tas liecina, ka arī darba devēji kļūst izglītotāki un nepieļauj kļūdas darba tiesisko attiecību izbeigšanas jomā. Apelācijas instancē 2005. gadā iesniegtas 130 prasības par darbā atjaunošanu, pie kam 17 prasības tiesa apmierinājusi -atjaunojusi darbinieku darbā, bet 2006. gadā apelācijas instances saņēmušas 102 prasības par darba atjaunošanu, no kurām 10 prasības tiesa apmierinājusi.(Skat. Pielikumu Nr. 1).Manuprāt, šie skaitļi liecina, ka nav vienveidības Darba likuma normu piemērošanā un iztulkošanā valsts teritorijā, tāpēc nepieciešami tiesu prakses apkopojumi, kuri norādīto pareizo metodi problēmu un neskaidrību risināšanai darba tiesisko attiecību jomā.
Kvalifikācijas darba mērķis ir padziļināti iepazīties ar Darba likuma normām, kas nosaka darba devēja uzteikuma pamatus, savukārt uzdevumi ir izpētīt kā Darba likuma normas, kas nosaka darba devēja uzteikuma pamatus, darbojas praksē, kā arī iepazīties un izanalizēt tiesu precedentus, kas saistīti ar darba devēja uzteikumu.
Lai saprastu, kā Darba likuma normas tiek piemērotas, un kādos gadījumos attiecīgo normu var piemērot, izanalizēju raksturīgākos tiesu precedentus un iepazinos ar tiesu prakses materiāliem savā darba vietā, iepazinos ar dažādu autoru teikto par to, kā attiecīgā norma skaidrojama, kā arī izpētīju normatīvos aktus, kas vairāk vai mazāk saistīti ar Darba likuma piemērošanu.
Rakstot darbu izmantoju analītisko metodi – analizēju gan tiesu praksi, gan autoru darbus, gan intervijas ar juristiem, praktiski visus materiālus, kuri man kvalifikācijas darba tapšanas laikā bija pieejami, vēsturisko metodi – izmantojot spēku zaudējušā Darba likuma kodeksa normas, kā arī materiālus no arhīva, piemēram, tiesas spriedumus. Kvalifikācijas darbā izmantoju arī salīdzinošo metodi, salīdzināju ko par attiecīgu normu teikuši dažādi autori, piemēram, par darba devēja uzteikumu pārbaudes laikā, tāpat arī salīdzināju Darba likuma normas ar Darba likuma kodeksa normām, lai noskaidrotu, kādā redakcijā attiecīgā norma ir vieglāk interpretējama, piemēram, vai praktiskāk bija pielietojams Darba likuma kodeksa pants, kurš noteica, ka darbinieku var atbrīvot tad, ja viņš atrodas darba vietā alkohola reibumā vai Darba likuma pants, kas paredz izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ja viņš veic darbu alkoholisko, narkotisko un citu apreibinošu vielu stāvoklī.…
