Darba devēju rīcības juridiskās un sociālās sekas, nodarbinot darbiniekus bez darba līguma

Darba tiesiskās attiecības kā viens no civiltiesisko attiecību veidiem rodas starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem un pamatā balstās uz pušu personisko ieinteresētību un savstarpējo vienošanos.
Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka aktivitātēm, kas viņu nodrošina ar iztikas līdzekļiem, veido pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociālajiem kontaktiem. Tā ir sfēra, kurai raksturīgas privāttiesiskas attiecības. Darba tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēja un darbinieka darba attiecības un ar tām cieši saistītās tiesiskās attiecības.
Latvijas Republikā darba tiesisko attiecību pamatā regulē LR Satversme (106. p. – 109. p.) [1], Darba likums.
Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Bieži vien darba līgums tiek noslēgts un noformēts formāli vai vispār netiek noslēgts, pastāvot tikai mutiskai vienošanai starp darbinieku un darba dēvēju. Darbinieku nodarbināšana bez darba līguma ir prioritāra un neatrisināta problēma valstī. Domstarpības un strīdus, kuri rodas darba tiesisko attiecību laikā starp darba devēju un darbinieku, risina pamatojoties uz LR spēkā esošo likumdošanu un darba līguma nosacījumiem.
Referāts uzrakstīts, pamatojoties uz LR normatīvajiem aktiem, kas reglamentē darba likumdošanas prasības attiecībā uz darbinieku legālu nodarbināšanu. Referātā ir izklāstītas juridiskās un sociālās sekas darba devējam, ja darbinieks tiek nodarbināts bez darba līguma, kā arī ieteikumi, kas varētu veicināt darba devēja un darbinieka sociālo un ekonomisko sadarbību, palīdzēs aizsargāties no nepamatotām sūdzībām un tiesas procesiem.…