Ievads
„Aptuveni 45% no visas populācijas pieder pie pasaules darbaspēka. Viņu darbs rada sabiedrības ekonomisko un materiālo pamatu, kurš lielā mērā ir atkarīgs no šo cilvēku darba spējām. Tādejādi strādājošo arodveselība un labklājība ir izšķiroši priekšnoteikumi darba ražīgumam un līdz to arī vispārējai sociāli ekonomiskajai attīstībai. Veselība darbā un veselīga vide ir minams, kā nozīmīgākās katra cilvēka, sabiedrības un valsts vērtības.” 11
Veselība ir termins, kas tiek plaši lietots, lai izteiktu cilvēka pieredzes sarežģītās dimensijas. Tā nav objektīva īstenība, kuru varētu pavairot, noteikt tās daudzumu vai to ērti iztirgot. Es uzskatu veselību par vienu no cilvēka pamattiesībām. Mūsu veselības izpratne ir veidojusies atbilstoši sociālajai un kultūras videi un cilvēkiem ir satraukums par nelabvēlīgas vides ietekmi uz viņu veselību.
„Veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis slimības vai spēka trūkums.”22
Mūsu izpratni par veselību ietekmē arī dažkārt pretrunīgie uzskati par indivīdu. Izpratne var būt neskaidra par faktoriem, kas ietekmē mūsu veselību mikrovidē, kuru spējam kontrolēt, un lietām, kuras ir ārpus mūsu kontroles- makrovide.
Mans izvēlētais temats – „Darba drošība un arodveselība” mūsdienās ir ļoti aktuāls jautājums, jo darba aizsardzības jomā pēdējos gados ir notikušas pārmaiņas. Ņemot vērā jaunās prasības, darba devējiem ir jāveido darba aizsardzības sistēma savos uzņēmumos. Jaunā darba aizsardzības normatīvā bāze zināmā mērā garantēs un uzlabos darbinieku drošību un veselību darbā.
Liela daļa pašreizējā naidīguma mūsu vidē ir mūsu cilvēcisku būtņu un vides attiecību rezultāts. Izmantojot medicīnas metaforu, var secināt, ka simboliskās attiecības starp cilvēkiem un vidi kļuvušas patogēniskas. Tās ir cieši saistītas ar industrializācijas procesu un ir tieši atkarīgas no tā, kādā veidā esam izmantojuši vidi un resursus.
Mans pētījuma objekts ir mana darba vieta Medicīnas aprūpes bezpeļņas organizācijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Jēkabpils rajona centrālā slimnīca” (MABO SIA Jēkabpils CRS) infekcijas slimību nodaļa, kura Daugavas slimokases reģionā ir vienīgā. Darba mērķis ir izanalizēt darba drošības un arodveselības sistēmas ieviešanu un tās atbilstību Latvijā noteiktajiem darba aizsardzības tiesiskajiem regulējumiem, kas saistīta ar darbu bioloģiskajos riska apstākļos un kur riska faktora izraisītāji ir tikai baktērijas un vīrusi, nepieskaroties parazītu izraisītajām aroda etioloģijas slimībām, jo infekcijas slimības Latvijas reģistrēto arodslimību gadījumu struktūrā sastāda 1% no reģistrēto arodslimnieku skaita.
Pirmajā daļā raksturoju darba aizsardzības jēdzienu un pamatprincipus. Pievērsos darba aizsardzības sistēmas organizēšanai stacionārā un darba drošības noteikumu un instrukciju izstrādāšanai un pielietošanai.
Otrajā daļā ir pārskats par arodpataloģiju un tās vēsturi, jo pirmie tai pievērsās senie zinātnieki (Aristotelis, Hipokrāts, u.c.), kuri nonāca pie secinājuma par dažādu slimību iespējamo saistību ar darba apstākļiem. Par arodslimnieku tiesībām un arodslimības noformēšanas kārtību Latvijā.
Trešā daļā darba drošības aspekti pacientu aprūpē saskaroties ar risku inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, kuras izslimojot paliek dažādas komplikācijas. Lielu nozīmi pievērsta vispārējo piesardzības pasākumu ieviešanai un paša darba veicēja, kā pirmo un galveno pienākumu rūpēties par savu drošību un veselību - barjeras metodes.
Nobeigumā apkopoti secinājumi, kas radušies darba izstrādāšanas gaitā, kā arī priekšlikumi darba aizsardzības sistēmas darbības uzlabošanai. Šī darba analīze bāzējas uz normatīvajiem aktiem, uzņēmuma dokumentācijas, literatūras informatīvajiem avotiem un veiktajiem pētījumiem.
…
