Darba apstākļu uzlabošana ir vajadzīga pilnīgi visiem — to nosaka gan ekonomiski, gan cilvēciski apsvērumi.
Izveidot vairāk kvalitatīvu darba vietu: tāds ir viens no ES sociālās politikas galvenajiem mērķiem. Droša un veselībai nekaitējoša darba vide ir viens no darba kvalitātes priekšnoteikumiem.
Drošība un veselības aizsardzība darbā pašlaik ir viena no visnozīmīgākajām sociālās politikas jomām, kur Eiropas Savienībā gūti lieli panākumi. ES rīcībai, gādājot par drošību un veselības aizsardzību darbā, ir savs juridiskais pamats — EK līguma 137. pants. Par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību sāka rūpēties jau 1952. gadā, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas ērā. Kopš tā laika ir pieņemts pamatīgs tiesību aktu kopums, kas ietver maksimāli daudz risku pēc iespējas mazākā skaitā noteikumu. Īpaši atzīmējama ir 1989. gada 12. Jūnija Direktīva Nr. 89/391 par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā. Direktīva tika pieņemta, pamatojoties uz EK līguma 138. pantu, un to attiecināja uz visām tautsaimniecības nozarēm un sektoriem. Direktīva pieprasa no darba devējiem nodrošināt darbinieku veselības aizsardzību un drošību visos ar darba attiecībām saistītos aspektos. Īpaši tiek prasīts, lai profesionālās apmācības gaitā sevišķa uzmanība tiktu pievērsta darba drošības jautājumiem. Raksturīgi, ka Kopiena šajā direktīvā, tāpat kā citos sociālo politiku regulējošos aktos, nepieprasa sociālās politikas normu nivelēšanu dalībvalstīs, traktējot direktīvā ietvertās normas kā nepieciešamo minimumu, kas neietekmē tās dalībvalstu normas, kuras ir labvēlīgākas attiecībā uz darbinieku aizsardzību. Attīstot šīs bāzes direktīvas principus ir pieņemtas vairākas tā sauktās meitas direktīvas, kas regulē sevišķus risku novēršanas pasākumus darbavietās. Piemēram izdotas direktīvas par minimālām drošības un veselības aizsardzības prasībām darbavietām, darba iekārtām un darbiniekiem, par īpašām drošības un veselības aizsardzības prasībām darbiniekiem, kas cilā smagas kravas, strādā ar displeju ekrāniem, nonāk saskarē ar kancerogēnām, ķīmiski un bioloģiski aktīvām vielām, troksni, strādā pagaidu vai pārvietojamo konstrukciju vietās, par brīdinošām zīmēm darbavietās, par īpašām drošības un veselības aizsardzības prasībām kalnrūpniecībā nodarbinātajiem virszemes un apakšzemes darbos. Bez tam ir izdotas direktīvas, kas regulē darba drošības un veselības aizsardzības pasākumus nodarbinātajiem uz kuģiem, par drošības prasībām mašīnām un iekārtām.…
