2002.gada 01.jūnijā stājās spēkā jaunais Darba likums, kas paredz būtiskas izmaiņas daudzos jautājumos, tai skaitā, arī izmaiņas darba līguma rakstveida formas prasībās. Ja Darba likumu kodekss prasīja obligātu rakstveida formu, tad Darba likums prasa darba līgumu izteikt rakstveidā, bet paredz arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanu bez rakstiskas formas un līguma pušu tiesības prasīt izteikt šādas attiecības rakstveidā, ko Darba likumu kodekss neparedzēja.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ka jaunais Darba likums paredz atkāpes no darba līguma rakstveida formas ievērošanas pretēji Darba likumu kodeksam, darba mērķis ir atklāt darba līguma rakstveida formas iezīmes patreiz spēkā esošajās tiesību normās, jau spēku zaudējošajās tiesību normās un problēmas, kas saistītas ar šo institūtu.
Līdz ar to sākumā tiks apskatīta darba līguma rakstiskās formas attīstība Latvijas teritorijā, sākot no 19.gadsimta sākuma, kā arī tiks analizēts praksē ļoti diskutablais jautājums – vai darba līguma rakstveida forma ir darījuma būtiska sastāvdaļa vai nav. Kā papildus darba uzdevumi ir izvirzīti apskatīt darba tiesisko attiecību pierādīšanu, ja nav izteikts rakstiski darba līgums un darba līguma noslēgšanas neatbilstošai rakstveida formai tiesiskās sekas. Darba beigās tiks sniegts neliels ieskats par darba līguma rakstveida formas regulējumu citu valstu likumdošanā.
Lai varētu veikt šos uzdevumus, darbā izmantoti vairāku latviešu autoru darbi. Daudz atziņu gūts no E.Kalniņa raksta „Darba līguma rakstveida forma un tās neievērošanas sekas” laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un no Darba likuma, Civillikuma un Civilprocesa likuma komentāriem. Izmantoti arī L.Birziņas, I.Gailuma, J.Lazdiņa un citu autoru darbi un publikācijas. Citu valstu darba likumu teksti iegūti no mājas lapām internetā.
Lai varētu pievērsties detalizētai darba līguma rakstveida formas apskatei patreiz spēkā esošajā Darba likumā, šajā nodaļā tiks apskatīta ne tikai darba līguma rakstveida forma Latvijas teritorijā un tās evolūcija, bet arī sniegts neliels ieskats romiešu tiesībās.
Romiešu tiesības
Līguma, kas regulētu darba attiecības, romiešu tiesībās vēl nebija.1 Darba līgums veidojās pēc īres (nomas) līguma parauga, jo patstāvīgs darba līgums romiešu tiesībās nebija izveidojies. Tas ir saprotams, jo Romā visus darbus veica vergi, ar kuriem nekādus līgumus neslēdza (vergs bija lieta).…
