Visi zina, kas ir darba līgums. Katrs no mums kaut reizi dzīvē ir parakstījis tādu vienošanos, stājoties darbā. Tieši parakstījis, jo vairumā gadījumu cilvēki pret šāda veida līgumiem izturas diezgan formāli un neuzmanīgi.
Vispār tam ir izskaidrojums, kas ietver ne tikai darba likumdošanas nianšu nezināšanu, bet arī to, ka pārsvarā darba līguma parakstīšanai izmanto darba līguma tipveida veidlapas, kuras var nopirkt kopā ar finansu atskaišu veidlapām, kā arī psiholoģiskos momentus, ko visai veiksmīgi izmanto darba devēji. Jūs taču piekritīsiet, ka, piemēram, slēdzot dzīvokļa pirkuma vai biroja telpu nomas līgumu, abas līgumslēdzējas puses ļoti uzmanīgi, nežēlojot laiku, izturas pret tāda līguma noteikumu izstrādāšanu. Stājoties darbā, vairumā gadījumu darbinieks ar darba devēju vienojas tikai par darba algas apmēru un iespējamiem pienākumiem, kurus viņam vajadzēs pildīt. Iedziļināties sīkumos un vēl strīdēties līdz savu pienākumu pildīšanai, ir vienkārši bail: “Un ja nu nepieņems? Gan pēc tam tikšu skaidrībā…..”
Tajā pašā laikā daļa darba devēju uzskata par pietiekamu parakstīt parastu darba līgumu sevišķi, ja viņiem nav nācies līdz pat šim laikam, viņiem par laimi, saskarties ar sekām, kuras var rasties neuzmanīgas attieksmes dēļ pret pieņemšanu darbā. Diemžēl, ja rodas darba strīdi, piemēram, ja atlaistais darbinieks uzskata savu atbrīvošanu par nelikumīgu, uzņēmuma vadītājam draud gan dažādu iestāžu pārbaudes ar iespējamām soda naudām par darba vai nodokļu likumdošanas pārkāpumiem, gan tiesas izdevumu un kompensāciju apmaksa, un, ja vēl šo gadījumu prese uzskatīs par interesantu, firmas reputācijai tie būs grūti laiki.…
