Nepieciešamība mainīt spēka esošo Darba likumu kodeksa (DLK) ir nobriedusi jau sen, jo likums ir izstrādāts citā politiskajā sistēmā 1972.gadā , kad bija citas ekonomiskās un darba attiecības. Ļoti daudzi likuma panti ir izslēgti , citi ir grozīti kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Veicot spēka esošā Darba likumu kodeksa salīdzināšanu ar jauno Darba likuma projektu, būtiski jaunā likumprojekta teksts ir plašāks, paredzētās likuma normas ir aprakstītas pietiekoši izsmeļoši un saprotami, neprasot bieži meklēt citos likumos, likumpamatotajos aktos vai MK noteikumos.
Viens no būtiskākajiem jaunumiem likumprojektā ir 1.pants ; Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi .
DLK nebija iekļautas starptautisko tiesību normas, kā tiesisko attiecību regulējošas normas un tādēļ strīdu gadījumos starptautiskās normas netika pielietotas. Lai gan Latvija ir oficiāli ratificējusi daudzas starptautiskās konvencijas , kas regulē darba attiecības. Piemēram, starptautiskās darba organizācijas konvencija Nr.100 "Par vienlīdzīgu samaksu sievietēm un vīriešiem par vienādas nozīmes darbu", gan konvencija Nr. 111 "Par diskrimināciju darbā un nodarbošanās jomā".
Likumprojekta pirmajā daļā ir precīzas definīcijas, kas ir Darbinieks , darba devējs, uzņēmums . Jauna norma ir darba devēja definīcija: “Darba devējs ir fiziska vai juridiska persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku” . DLK šādas normas vispār nebija.
Jauna ir norma likumprojekta II nodaļā, kur runa ir par darbinieku pārstāvības vispārīgajiem noteikumiem. Darbinieku pārstāvībai ir veltīti divi panti ar vairākiem apakšpunktiem. Darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību. Darbinieku pārstāvji šā likuma izpratnē ir:
1) darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā uzstājas statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;
2) darbinieku pilnvarotie pārstāvji, kas ievēlēti saskaņā ar šā panta otro daļu un kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi darbinieku arodbiedrības priekšrocība .
Tāpat šajā nodaļā pietiekoši detalizēti ir izteiktas Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi .
Darba koplīgums.
Likumprojekta otrā daļa, darba koplīgums ir papildināta ar vairākiem punktiem ir iekļautas likuma “Par darba koplīgumiem” normas un izstrādātas jaunas normas atbilstoši šā likuma kontekstam . Kopuma darba koplīgumam ir paredzēti 10 panti, kas regulē tiesiskas attiecības gan līguma saturam , formai, spēkam , noslēgšanas un grozīšanas kārtībai, gan arī strīdu izšķiršanas kārtību. Tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar tām saistīti, izšķir izlīgšanas komisija. Izlīgšanas komisiju izveido darba koplīguma puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju no abām darba koplīguma pusēm.
…
