Darba samaksa ir atlīdzība, kuru darbinieks regulāri saņem par paveikto darbu. Darbs ir darbinieka veikts saistības izpildījums darba devēja labā. Saistības izpildījumu noteic darba līgums. Darba līgums nodibina darba tiesiskās attiecības un ir šo attiecību pamatā. Darba samaksas definīcija atrodama Darba likuma 59.pantā: “Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru citua veida atlīdzību saistībā ar darbu”. Ar jēdzienu “regulāri” jāsaprot samaksa divas reizes mēnesī, ja puses nav darba līgumā vai citā aktā nav vienojušies citādi. Ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikaposmu, darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā reizi mēnesī (DL 69.p. Otrā daļa). Atlīdzība, kas nav regulāra, bet ir atkarīga tikai no darbinieka izpildījuma rezultātā radītas darba devēja naudas līdzekļu ekonomijas nav darba samaksa, bet gan tā atbilst ietaupijuma prēmijas pazīmēm.
Darba samaksas jēdziens ietver visa veida atlīdzību par darbu, kuru darba devējs tieši vai netieši izmaksā darbiniekam darba tiesisko attiecību ietvaros. “Izmaksājamā atlīdzība” norāda uz to, ka šie ienākumi ir naudā novērtējami labumi. Saskaņā ar DL 70.pantu darba saaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā, ja vien darbinieks un darba devējs nav vienojušies darba līgumā par darba samaksas izmaksu ar pārskaitījumiem uz noteiktu finanšu iestādes kontu.…
