Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Latvijā Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Katra darbinieka svarīga dzīves sastāvdaļa ir darbā pavadītais laiks. Darba likums nosaka darba laika organizāciju. Darba laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darba laiks neietver laiku, kas tiek pavadīts dodoties uz un no darba. Likums nenosaka, cikos darbiniekiem jāsāk un jābeidz strādāt, to nosaka uzņēmuma darba kārtības noteikumi, maiņu grafiki vai darba līgums. Darba likums nosaka sekojošu darba laika organizāciju: nakts darbs, maiņu darbs un summētais darba laiks. …
