Darba tiesības

Tāpēc Satversmes tiesa sprieduma secinājumu daļā ir izmantojusi šo metodi kopā ar sistēmisko interpretācijas metodi, kur izskatīja un izskaidroja vienu pēc otras šī termina definīcijas dažādos normatīvajos aktos, tai skaitā Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Nr.29 un tās papildinājuma konvencijas Nr.105 kopsakaru.
Tiesību normas jēgas noskaidrošanai šajā spriedumā tika izmantota vēsturiskā interpretācijas metode. Tika noskaidroti apstākļi, uz kuriem pamatojoties radusies Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Nr.29 piespiedu darba definīcija un kādu iemeslu dēļ tika pieņemta Starptautiskās darba organizācijas konvencija Nr.105, kas tiek uzskatīta par Starptautiskās darba organizācijas konvencijas Nr.29 papildinājumu.
Autore uzskata, ka regulējumu attiecībā uz virsstundu aprēķināšanu nepilna laika darbiniekiem vajadzētu pilnveidot, jo Darba Likuma 134.panta trešā daļa nosaka, ka uz nepilna laika darbiniekiem attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz normāla laika darbiniekiem, bet Darba likuma 136.panta pirmā daļa nosaka, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru veic virs normālā darba laika. Attiecīgi šīs divas Darba likuma normas kolidē. Piemēram, Darba likuma 134.panta trešo daļu varētu izteikt sekojošā redakcijā: „Uz nepilna laika darbiniekiem attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbiniekiem, kas nodarbināti normālu darba laiku, izņemot šā likuma 136.panta pirmajā daļā noteikto.” Līdz ar to nerastos pārpratumi un norma būtu atbilstoša Satversmes tiesas spriedumā paustajam viedoklim.
…