Ievads
Darbā mēs pavadām dienas lielāko daļu un tāpēc droši var teikt, ka darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka dzīves sastāvdaļām. Strādājot mēs varam sevi ne tikai nodrošināt ar iztikas līdzekļiem, bet legāls darbs mums sniedz dažādas sociālās garantijas, ko nodrošina valsts (piemēram, bezdarba un slimības gadījumā, pensijas vecumā, bērna kopšanas laikā).Tā kā pati autore ir darbinieks, tad darba tiesiskās attiecības arī pašai ir aktuālas un autore ar interesi pētīja darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Ikkatrs ir tiesīgs izvēlēties tādu nodarbošanos, kas atbilst mūsu iegūtajai izglītībai , kvalifikācijai un mūsu spējām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. pantā ir teikts, ka:
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīva darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.
2. Katram cilvēkam, bez jebkādas diskriminācijas, ir tiesības uz vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu.
3. Katram strādājošam ir tiesības uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei. Nepieciešamības gadījumā tā jāpapildina ar citiem sociālās nodrošināšanas līdzekļiem.
4. Katram cilvēkam ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties arodbiedrībās savu interešu aizsardzībai.
Satversmes 106.pantā ir teikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. [1., 15. lpp.]
Darba tiesiskās attiecības regulē LR Satversme, Latvijai saistošās Starptautiskās tiesību normas, Darba likums, Valsts darba inspekcijas likums, Darba strīdu likums, kā arī citi normatīvie akti, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Viena no svarīgākajām valsts sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļām ir nodarbinātības politika.
Darba likums stājies spēkā ar 2002. gada 1. jūniju. Darba tiesiskās attiecības tiek nodibinātas starp darba devēju un darbinieku uz līguma pamata. Darba likumā ir noteikts, ka darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu daba devēja vadībā, bet darba devējs ir fiziska vai juridiska persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. [4.,1. lpp.]
Autores darba mērķis ir izpētīt, kā Latvijā darba devējs un darbinieks nodibina darba tiesiskās attiecības pamatojoties uz Darba likumu.
Autore izvirza sekojošus uzdevumus mērķa sasniegšanai:
• izpētīt darba sludinājumus, kas ievietoti presē vai interneta mājas lapās;
• pētīt, kā notiek darba intervijas, kādus jautājumus drīkst un kādus nav ieteicams uzdot darba intervijas laikā;
• pētīt, kā noslēdzams darba līgums un kādas sekas var būt nenoslēdzot rakstisku darba līgumu, gan darbiniekam, gan darba devējam;
• kāds ir darba tiesisko attiecību ilgums;
• noskaidrot, kā nosakāms pārbaudes laiks pieņemot darbā, uz cik ilgu laiku to drīkst noteikt.
Pētījums tika veikts par 2005.- 2006. gadu izmantojot juridisko literatūru, prakses laikā iegūtās zināšanas, statistiskos datus, kā arī interneta resursus.
…
