Pēdējo 20 gadu laikā Latvijas finanšu sektors būtiski mainījies. Nozīmīgākie Latvijas finanšu sistēmas liberalizēšanas un regulēšanas pasākumi – finanšu pakalpojumu liberalizēšana, valūtas maiņas ierobežojumu un banku procentu likmju administratīvās regulēšanas atcelšana, tekošā un kapitāla konta liberalizēšana un tirgus atvēršana ārvalstu konkurencei – veikti jau 20. gs. 90. gadu sākumā. Tādējādi finanšu sistēmas attīstības svarīgākie pamatnosacījumi Latvijā tika ieviesti jau pārejas posma sākumā.
Kopš tā laika Latvijas finanšu sektors pārdzīvojis dažādus attīstības posmus. To attīstībā jaunu etapu iezīmēja Āzijas un Krievijas finanšu krīzes, kuras norisinājās attiecīgi 1997. un 1998. gados. Šis krīzes iezīmēja jaunu etapu – vienas valsts nestabilitāte izsauc jau vesela reģiona nestabilitāti un sekas ir jūtamas visā pasaulē, ieskaitot Latviju. Savukārt uzraudzības sistēmas pilnveide, banku sektora saliedēšana un ārvalstu kapitāla ieplūde veicinājusi finanšu sektora stabilitātes pieaugumu un nostiprināšanos.
Finanšu tirgi spēlē ļoti būtisku lomu ekonomiskās attīstības procesos arī mūsdienās. Veiksmīga finanšu sektora attīstība var pozitīvi ietekmēt visas valsts ekonomisko izaugsmi. Taču, nacionālajām valsts institūcijām pastāvīgi jākontrolē un jāuzrauga šos procesus, lai tie neradītu potenciālas finanšu tirgus neprognozējamas svārstības, kas var radīt draudus finanšu sektora stabilitātei un turpmākai ekonomiskai izaugsmei kopumā. Kaut arī bankas izteikti darbojas globālā vidē, lēmumiem, kas pieņemti nacionālā līmenī joprojām ir nozīmīga loma un tie attiecīgi jāpielieto, lai regulēto šīs darbības, lai gan atsevišķos gadījumos tas varētu būt nepopulāri un sarežģīti. Īpaši svarīgi ir izveidot skaidru un paredzamu institucionālo un likumdošanas vidi, kā arī radīt skaidrus spēles noteikumus.…
